Shroomin'.

Šorīt bijām sēņot. Mežā. Man vispār ir bail no meža, kaut vai tādēļ, ka es slikti orientējos visur, līdz ar to baidos apmaldīties. Šodien es turējos nepārtraukti pie kaut kāda grāvīša. Protams, paspēju pazaudēties no vecākiem, kuri aizklīda katrs vēl sazin kur, tāpēc, kad bijām citā mežā, izsekoju tēvu, hahh. Vēl man ir bail no visādām čūskām, vardēm, zirnekļu tīkliem un pašiem zirnekļiem, un es bieži sabīstos pati no saviem soļiem. Sūdīgi tā, jo man patīk sēnes/sēņot, bet nepatīk mežs. Mazliet tāds catch 22 (tā to laikam sauc). Vēl bija sasodīti daudz odu, kas atrada, kur piesūkties, neskatoties uz to, ka biju nopakojusies līdz zodam. Vistizlāk jau ir tas, ka mēs nezinām nekādas sēņu vietas labās. Nu, nekad nav tā, ka salasām, piemēram, čupu ar baravikām (es nezinu, vai kaut reizi vispār esmu kādu atradusi) vai gaileņu grozus. Mans plāns ir atrast kādu onkuli, kas zina labumiņu, piedzirdīt viņu un tad izvilināt šo slepeno informāciju, ha. Bet līdz tam būs jāizlīdzas ar 2. šķiras sēnēm. Oh, well..