Sweetelligence.

Jēziņ, kāda gan es esmu dura īstenībā! Šodien skatījāmies drusku Hamletu (kuru es gribu noskatīties visu, mēs vien pirmo stundiņu redzējām, kopā filma 4h gara), un es visu laiku biju tādā "wtf" stāvoklī, jo man likās, ka tur taču nav nekāda sakara ar Šekspīra Hamletu, vien vārdi. Tai pat laikā šķita brīžiem, ka es jau esmu redzējusi/lasījusi tādu Hamleta versiju, kur parādās tēva spoks un stāsta, ka brālis šo novācis, yada, yada, yada. Tagad uzglūglēju visas lietas, un, protams - es to esmu lasījusi, jo tas ir ĪSTAIS Hamlets! Bet lol jau vispār, ka man īstenībā nebija viedokļa par to, kas notiek Hamletā (ja man pajautātu, es nezinātu, ko atbildēt), jo es totāli neko neatcerējos; es gan vispār neatceros nekad, par ko ir grāmatas, kuras es esmu izlasījusi. Vispār daudz ko neatceros - lai gan par viduslaiku literatūru 2x biju mācījusies, trešajā reizē tas viss vienalga skanēja kā pilnīgs jaunums. Šoreiz gan varbūt mazliet atcerēšos kaut ko, ņemot vērā, ka nācās vienkārši iekalt lietas.