Sports=endorfīni
Tik ļoti JĀ!
Vakar sanāca mazliet padraudzēties ar dūdiņām 'n' stuff, tāpēc šodien (pēc Svaru principa, protams, jo visam jābūt līdzsvarā (gandrīz kā Tranzīta dziesmā)) es biju moody, cranky un visi citi sliktie īpašības vārdi, kas apzīmē nelāgu garastāvokli. Gribējās tikai čīkstēt un sūkstīties par dzīvi, domāt sliktas domiņas, bēdāties, cik ļoti man nav visādu labu īpašību un harizmas, un draudzīguma, nu, kā jau parasti.
Bet tad es mazliet pabraucos ar ritenīti. Un šobrīd esmu happy as a clam (labi, tā jau būtu hiperbola, bet es esmu visnotaļ priecīga & viss ir labi)!
Prieks skatīties, ka ar katru reizi es varu mazlietiņ vairāk un ilgāk, un ātrāk (varbūt mani sapņi & mērķi nemaz nav tik neiespējami). Varbūt vienkārši vajag katru vakaru lietot alkoholu, tādā veidā uzlabojot performanci, haha.
Vispār mana dubultā kilometrāžas uzskaites sistēma atšķīrās par apmēram 1,5 km. Velodators uzrādīja vairāk, savukārt EndoMondo (kas ir frikkin' lieliska programma, žēl tikai, ka pēc mēneša man gprs vairs nebūs par velti, tātad kaut kas cits jāizdomā) - mazāk; domāju, ka otrais ir precīzāks, jo tur kaut ko ar internetu dara un kartes uzrāda. Labi, tas arī nav tik svarīgi, galvenais, ka tieku uz priekšu un progresēju.
Vienīgais mīnuss - mana derrière nespēj pierast pie velosēdekļa, līdz ar to man drīzāk piekūst nevis kājas, bet, ēm, kaut kas cits.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru