Karogs, kas mūžīgi plīv.

Žēl, ka Latvijā izzūd galda dziesmu kultūra - jaunā paaudze vienkārši tās dziesmas nezina (un ne jau tikai mēs, jaunieši, bet arī mūsu vecāki, kuri vēl ir jauni). Nu, man vēl ir diezgan paveicies, jo visu mūžu esmu bijusi kompānijās ar veciem cilvēkiem, kuri zina visas labās dziesmas (un te ietilpst gan tautasdziesmas, gan raimondi pauli, gan netīrās, kā arī visas pārējās), līdz ar to kādu saujiņa arī man ir pielipusi (patiesībā atpazīstu es diezgan lielu daļu (kā man pašai šķiet), bet vārdus lielākoties zinu tikai pa kādam pantiņam/rindiņai). Bet kur tad es likšos ar šīm vājajām zināšanām, ar ko kopā dziedāšu, ja mana vecuma cilvēkiem nav pierasts zināt vārdus 'Dažu skaistu ziedu' un tai pašai 'Strauja, strauja upe tecēj''? Pat mūsu ģimenē šādas izdziedāšanās reizes kļūst aizvien retākas, bet man negribas aizmirst visu to, ko es zinu, jo repetitio est mater studiorum.