Braucu šorīt vilcītī pirms pusastoņiem, sēžam seši cilvēki, pieci no viņiem guļ, es kūkoju un skatos apkārt (protams, kad esmu izpildījusi gramatikas mājasdarbus, kuru darīšana vilcienā veicas ļoti labi un ātri). Vismaz man mazliet smieklīgi pētīt knābāšanas stilu & neparastās sejas izteiksmes.
Laikam gulēt transportos tā arī nekad neiemācīšos. Tāpat kā viesnīcās,
viesos, teltīs un citās vietās (bet tur vismaz tāds periodisks miegs
notiek). Labi, man arī sleeping in skaitās līdz astoņiem pusdeviņiem rītā. Neskatoties uz to, ka neko nedaru, man nepatīk tā sajūta, ka visa diena palaista garām.
Tā kā mašīnās es neguļu, esmu laba kompanjone braukšanai naktīs/agros rītos, jo jūtos atbildīga par šoferi (salielīju sevi, hahh). Parasti dziedu līdzi visām dziesmām, kurām zinu (vai nezinu) vārdus.
Vēl par transportu runājot, šodienas ģeniālā frāze: "Braucu trolejbusā, blakus man smird cilvēki." /M
3 komentāri:
Pēc Būdas terminoloģijas vai pa parastam?
-
a
Parastam, parastam!
nekad nesaki nekad. es arī, kamēr nebija sīči, nenovērtēju iespēju gulēt dajebkur un dajebkad.
Ierakstīt komentāru