Ak, Čārlz Dikens!
Lasu Bleak House (it kā jau angliski saprotu, bet šis nav nekāds vieglais dāmu romāniņš, kur trīszilbju vārdi parādās vienreiz pa trim lappusēm, tāpēc es, iespējams, daudz palaižu garām, nesaprotu un pārprotu, jo baigi neiedziļinos un ar vārdnīcu rokā nesēžu), un tur bija tik ļoti tāds Pride&Prejudice moments. Vilcītī sēdēju un smaidīju, cik man tas likās jauki sākumā, bet dūda taču atteica viņam! Tas nekam neder!
Miss Summerson! In the mildest language, I adore you. Would you be so kind as to allow me (as I may say) to file a declaration - to make an offer!
[..]
I have walked up and down of an evening opposite Jellyby's house only to look upon the bricks that once contained thee.
Manī nav baigi daudz romantisma, bet tā maniere, kādā Mr. Gapijs izrunājās, bija tik, tik tik! Turklāt Esteri viņš bija redzējis tikai vienu reizi pirms tam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru