Vecmāmiņai bija tāds teiciens tosols un bēsels/tosols ar bēseli. Neviens gan man nav izskaidrojis, ko tas nozīmē, bet šo teicienu parasti lietoja (vismaz es tā atceros), atbildot uz jautājumu kas tas ir?, kas būs pusdienās?, etc, nu, tipa, jociņš-spociņš. Es gan mūždien domāju, ka tam ir kāda saistība ar tosolu vulgaris, bet, kā šodien izrādījās, pareizi ir tosels, ne tosols.
Mamma savukārt, lai apzīmētu pārpilnību, mēdz sacīt da kibeņi feņi. Tētis šodien viņu ņēma pie dziesmas, jautādams, kas tie tādi beņi feņi ir, bet, protams, tulkojumu neviens sniegt nespēja.
Vēl māmiņa kāpēc bieži vien aizstāj ar nafik fufik. Labi, to nafik es vēl saprotu, bet kas, ellē, ir fufik? Vai es saņēmu atbildi? Nē, protams, bet vismaz pasmējāmies labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru