Šķiet, man ir izveidojies nosacījuma reflekss (kā tādam Pavlova sunim). Kā sāku lasīt grāmatu, tā drīz vien acis krīt ciet: protams, ja es sev piedāvāju pagulēt, tas neizdodas. Labi, vakaros, kad tumšs, tad aiziet gulēt ir iespējams, lai gan līdz ar gaismas izslēgšanu un galvas novietošanu uz spilvena maģiskās noguruma pazīmes izzūd, bet pa dienu es gulēt neprotu.
Galvenais jau tas, ka lasāmviela interesanta, pārtraukt negribas, bet ar aizvērtām acīm palasīt laikam nav iespējams.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru