Novembris būs lielisks mēnesis.
Jo es tā gribu.
Man viss sanāks.

Toss me in the ocean and see if I float.

Saņemties izdarīt visādus sīkumus un lielumus mūždien ir ārkārtīgi grūti, bet pēc tam toties ir laba sajūta, ka tas ir aiz muguras un vairs nerada lieku stresu.

Siers mani vairs nekomandē.
Tagad mani komandē biezpiens. Olbaltumvielas, om nom nom.

Vakar uzrakstīju never ar silent -k.

Vispār nesaprotu, kurš gudrītis ir izdomājis riekstu/žāvēto augļu maisījumā ielikt negrauzdētus zemesriekstus? Fuj, pē!
Zemesrieksti ir jāēd 1) zemesriekstu sviesta veidā; 2) grauzdēti, tos pirms tam iespiežot jēlas piparkūku mīklas bumbiņās.

Paldies, Mobij Dik, izzināt kaut kādu vaļu klasifikāciju 20 lappušu garumā bija tieši tas, ko es vēlējos. NOT. 

Bet es turos un lasu.

Pierre à pierre.

Sapņoju, ka ārā ir sniegs. Un ka māsa man izgrieza nieres (bet ne jau aiz ļauna prāta: tā viņa mani ārstēja un pēc tam sabāza tās nieres atpakaļ).

Pamodos ar nierēm un bez sniega.

Reāli neinteresē vairs alkohols, izņemot visādu saldu crap'u.
Fuck this, tā es negribu gan!!!

Histērijas dzimšanas dienās, šķiet, sāk kļūt par tradīciju.

Pašpārmetumi un asaru jūra, un sajūta, ka, sasodīts, nekam nederu un nekas man nesanāk.
Vispār jau nav vairs tas vecums, bet kaut kāds tīniskums joprojām spiežas uz āru.

Viena mana paziņa draudziņu dienasgrāmatā jautā, kur var iegādāties rožukroņus. Ar piebildi: kā modes aksesuāru, protams.

Tā, man kā modes aksesuāru vajadzētu svastikas karogu tad.

Piedod, Mobij Dik, tu laikam tiksi ievietots tajā sarakstā, kurā atrodas grāmatas, kas iesāktas, bet nav pabeigtas. Pārāk garlaicīgi. Vēl gan došu iespēju 2 rītus sevi attaisnot, bet, ja tā nenotiks, tad es vienkārši izlasīšu sinopsi vai noskatīšos filmu.

Un aiziet Cālī diskusija par to, ka veģetārieši uzspiež saviem viesiem burkāngraušanu.

Made with pride.

Vakar iemaldījāmies izstādē Ražots Latvijā.
Secinājums: Latvijā ražo sieru un bezgaumīgu galantēriju. Un kaut kādas gaļas, kuras māmiņa neatzina par labu esam pat.

To visu var redzēt katrā gadatirdziņā, turklāt par velti. Ja man būtu bijis jāšķiras no Ls 2,50 par ieejas biļeti, es būtu ļoti vīlusies. 

Nezinu, kā S tas izdevās, bet viņa vakar bija uzminējusi manas ieilgušās alkas pēc makaroniem ar pašgatavotu tomātu mērci. Tieši Asnim piektdien stāstīju, kā man kaut ko tādu gribas, tikai pati biju par slinku, lai uztaisītu.

Ai, vienkārši forša ballīte vakar!

Kamēr ar vienu putu krāsas paciņu pietiek pašrocīgai matu nokrāsošanai, tikmēr vēl tos var paaudzēt. Un tad vienu dienu snip, snip, snip!

You learn something new every day.

Es taču domāju, ka deli (tās vietas, kur pārdod visādu ēdienu) nosaukums ir radies Deli pilsētas dēļ, bet ne vella: vakar stilistikā mani apgaismoja, ka tas cēlies no vācu Delikatessen!

Nē, nudien, M prombūtne man ir tikai nākusi par labu - esmu sākusi socializēt (un ne sofalizēt) ar visādiem cilvēkiem unī, ar kuriem līdz šim nebiju runājusi. Riktīgi lepojos ar sevi, way to go!

Bet nevaru sagaidīt tevi atpakaļ tāpat!

Šodien MrV lekcijā atklāju savu jauno mīļāko vārdu: to sofalize.
Stāsta, ka ienācis valodā 2010. gadā.

Šodien vienā lekcijā mums parādīja Mind Your Language. Es nebiju redzējusi, protams.
Tēli diezgan kaitinoši (speciāli, protams, bet man uz nerviem krita), joki kaut kā nelikās īpaši smieklīgi (laikam esmu kļuvusi par sausiņu), bet varbūt kādā brīvbrīdī jādod vēl kāda iespēja.

We're looking for you!

Pamodos ar The Bed Intruder Song galvā.

Hide yo kidz, hide yo wife...

While time keeps turning.

Kā rādās, Ficdžeraldu angliski es lasīt nespēju. Tā bija ar Tender Is the Night (kuru latviski es tiešām izbaudīju), tagad savukārt paķēru The Great Gatsby - nekas man nesanāk, liekas, ka neko nesaprotu, ka grūti pieturēties pie lasīšanas, jo var skatīties pa logu vai noklausīties citu sarunas. Ceru, ka ielasīšos.
Bendžaminu Batonu gan lasīju oriģinālā, tas kaut kā nešķita grūts.

Šokolādes atkarību laikam nekad neuzvarēšu.
Cenšos kontrolēt, lielākoties izdodas, bet dažreiz viss, ko es gribu, ir vienkārši sēdēt un RĪT piena šokolādi.
And I've been known to do that.

Kas tur bija par saldumkāri un kaut kādu emociju trūkumu?

Tīru matu sajūta ir viena no labākajām sajūtām pasaulē.
Mīksti, gludi, spīdīgi, smaržīgi - burvīgi.

Niez nagi uzrīkot nelielu veģetāru dzimšanas dienas ballīti radiniekiem, lai parādītu, ka tas ir iespējams (ka var arī rosolu bez olām un majonēzes; nē, ka var arī bez rosola vispār (lai gan O vegānais rosoliņš pag. Ziemīšos bija ļoti laPs)).
Ne jau ka tagad visiem jākeitero manām un māsas vajadzībām (lai gan stokholmieši tā dara, kas ir ļoti, ļoti jauki), jo ciemos tipa nenāk paēst, bet vienkārši tādēļ, lai cilvēki redzētu, ka pliku dārzeņu graušana nav vienīgā opcija mums.

-He's a re'tard. -A what? -A re'tard. -A 'retard.

Laikam nudien esmu atpalikusi no interneta, ja reiz nebiju redzējusi šo:

All my life I've been good, but now...

Es jau saprotu, ka non-native speakers nevar pilnībā pazaudēt akcentu/sākt runāt Queen's English/bliezt po amerikanski, bet dažu mācībspēku izruna ir pārāk peculiar. Protams, es pati nezinu, kā es runāju, man tikai pašai šķiet, ka baigi labi, haha, bet no malas neesmu dzirdējusi; bet man patīk anonīmi kritizēt.
Un es te pat nerunāju par Mrs P [pāl] (pearl), lai gan tomēr runāju gan, jo es nudien nesapratu, par ko viņa runā; kā arī [sekwel] un [vīdiou].
Bet, lūk, kāda cita kundze, kas mums māca literatūru šobrīd, vārdus there un share izrunā ar tādu skaņu pa vidu, kas rodas, franciski sakot vārdu soeur (māsa), tāds kā [ē] un [ō] apvienojums. Pēc kādas 10. reizes sāk kaitināt. Un teorētiski līdzskanis ir consonant, ne consonance.
Arī Mr V valodā ir jūtams maigs [z] un [s] pieskāriens [th] vietā. Bet viņam es visu piedodu.

Saēdos šokolādi līdz nelabumam - vienkārši tāpat.
Sirdsapziņas pārmetumu nav, tikai nāk vēmiens.

Vajag izkrāmēt grāmatplauktu un atbrīvoties no humpalu romāniņiem, kas tikai vietu aizņem, lai atbrīvotos vieta labajām grāmatām, kuras pašlaik vienkārši tiek krautas tornī uz grīdas.