Katru dienu jauni joki.
Patiesībā tie paši vēži citās kulītēs.

Nākat šurp un citi lingvistiskās impotences piemēri šķiet smieklīgi jau četrus mēnešus, un es nedomāju, ka drīz kaut kas mainīsies.
Never inappropriate.

Nepatīk, ka ir cilvēki, kurus nevar atkost.

Mariannas ballīte >>>> Romeo un Džuljeta

Pašreizējais Dikenss baigi pieviļ. Nespēju ielasīties, jūk tēli, kaut kādi x notikumi visu laiku, neiet uz priekšu galīgi man.

Man tik ļoti pašlaik ir miega niķi.
Sajūta tāda, it kā vakarnakt būtu dzērusi, neatejot no kases, bet patiesībā tās bija 2,5 lieliskas stundas snovborda + 5 stundas miega, jo bija taču jāceļas uz skoliņu. Šodien attiecīgi jūtos DRAUSMĪGI.

Cik mīlīgi: cēlgāze angliski ir noble gas!
Nekad nebija man saslēdzies, ka tā varētu būt, nez kādēļ vienmēr domāju, ka cēlgāze tādēļ, ka ceļas gaisā, haha. Vot, dura.

Mr. Veisberga runa ir vēl krāsaināka par viņa kaklasaitēm :)
Esmu sajūsmā (kā jau parasti)!

Džeina Eira, vai ne.
Grāmata interesanta, ātri lasās, yada, yada, yada, bet tā DŽEINA EIRA!!!
Kur vēl kaitinošāku cilvēku atrast?! 13 gadu vecumā man viņa nebesīja, cik atceros.

Šodien vienai profesorei līdzi bija kādas 10 ēnas - pamatskolas skolēni. Ieveda šos vienā no mūsu lekcijām. Pēc piecām minūtēm bija dzirdams, kā viena meitene otrai jautā, cik ilgi vēl viņiem jāsēž (nezinu, vai 6.klasē angļu valodas vārdu krājums jau ir tik plašs, lai spētu uztvert stāstus par second language acquisition, un nav jau tā, ka tas ir briesmīgi interesanti jebkurā gadījumā). Kad pēc minūtēm piecpadsmit viņi tika savākti no auditorijas, izskanēja vairākas piezīmes, ka tas nu gan ir bijis ilgi (bērni droši vien tika labi sabiedēti un HZF virzienā nākotnē neskatīsies, haha).
Tā nu mēs atcerējāmies tos laikus, kad stunda bija tikai 40 minūtes gara un apjausma, ka pagājušas tikai divdesmit minūtes, likās kaut kas šausmīgs. Tagad mēs paskatāmies pulkstenī un priecājamies, ka atlikusi tikai stunda, jo tas nozīmē, ka trešdaļa lekcijas aizritējusi.

21 gada vecumā man beidzot ir iestājies pirmklasnieka sindroms:
sakārtoju somu iepriekšējā vakarā, salieku drēbes, kas jāvelk no rīta, un eju gulēt ap desmitiem vakarā. Jo jāceļas taču sešos, bet miegu sev laupīt es netaisos.

In ink.

Īstenībā blodziņam pēc 4 dienām 4 gadi aprit. 
Neesmu kļuvusi par slavenu blogeri šajā laika sprīdī, laikam nav lemts, haha (vajadzēja Princesēs, Okartēs vai Pelnrušķītēs pieteikties, uzreiz būtu auditorija).

Runājot par emuārēšanu vispār, žēl, ka netieku klāt saviem čīkstēšanas pirmsākumiem cf.lv. Daži, manuprāt, labākie pokemonrakstības pieminekļi gan man ir saglabāti atsevišķā dokumentā, kad dzēsu ārā pirmo ierakstu porciju, bet viss pārējais ir zudis. Kad cf.lv likvidējās, pārcēlos uz draudziņiem, kur, šķiet, 2 gadus gandrīz katru dienu man bija verbālā caureja, bet, kad manu jūtīgo dvēselīti ievainoja pāris Kādēļ tu te kaut ko raksti?, attapos šeit. Tā kaut kā.

Principā jau mans darbiņš ir tas, ko es gribēju, kad mācījos vidusskolā: fizikas un angļu valodas apvienojums ar latviešu valodas piedevu.
Bet, ņemot vērā, ka trīs gadus neesmu skārusies klāt jebkādai fizikai, viss šķiet kā pirmā dzirdēšana. Enerģijas līmeņi - what? Planka konstante - what? Pussabrukšanas periods - what? Labi, ka man šie jēdzieni īsti nav jāsaprot, vien jāiztulko, haha.

N'est-ce pas?

Šorīt bija lekcija latviešu valodā - trīs gadu laikā otrais priekšmets, kas netiek docēts angliski (neskaitot franču valodu). Būtu gan dīvaini, ja latviešu zinātnes valodas un terminoloģijas pamatus kāds mēģinātu apskaidrot ne-latviski.
Sākumā jutos apstulbusi nedaudz, jo tas bija nudien nepierasti. Nesapratu, kādā valodā veidot pierakstus, kas vispār notiek, bet, kad jau apradu ar situāciju, priecājos par iespēju paklausīties pareizu mātes valodu (šeit gan meloju, jo mana māmiņa ir tīra latgaliete).

Toties pēc tam sarunā atklājās, ka es nebiju vienīgā, kas skaitīja/centās atrast kļūdas profesora runā (izdevās ar'!). Kā nu tur bija ar to skabargu un baļķi?

Sajūsminos, cik bieži cita citai nospoilojam visādus notikumus grāmatās.
Vienmēr gan kaut kā netīšām tas gadās.

Gandrīz 2 gadi bez kotletīna, bet joprojām dzīva un vesela, imagine that.
Lieki izmesta nauda par super-mega-analīzēm tikai, haha.

Secinājums: jāēd mazāk biezpiena (Ca 0.01 vienība virs normas) un vairāk cukura (glikoze 0.17 vienības zem normas).

Rītdien sākas jaunais semestris.
Jūtos šodien kā pirmajā klasē!
Nezinu, kaut kāds satraukums ir, nesaprotu pati. Neesmu jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta.

Laikam jāiepauzē ar Dikensu nedaudz.
Varbūt pārlasīt Džeinu Eiru, hmmm, jo atceros es apmēram neko, bet rociņu gribēsies pacelt lekcijā.

Kājām diezgan jauki muskulīši uzauguši.
Cerams, ka izdosies izliesēt tik tālu, lai tos var ne tikai sačamdīt, bet arī redzēt ar neapbruņotu aci.

Šodienas izvirtības ar maizi neskaitās, jo neviens neredzēja, kā es štopēju.