Tā hokeja reklāma TV3. Meitenes, jūs taču neko neziniet! Kādā valodā jūs runājiet? 
I ca(r)n't.

Meklēju grāmatiņas kursa darbam (jo mūsu bibliotēkā jau dabūt nevar neko, kas man būtu vajadzīgs, līdz ar to nākas paļauties uz visvareno internetu un krieviem, kuri skenē visu) un uzdūros kādam bakalaura darbam par jaunvārdiem angļu valodā.

Ievads. Pirmais teikums: "I have chosen this topic because I am interested in new words in English."
Pdm, tšss.

Laikam manam satraukumam par primitīvo valodu (jā, es nemāku rakstīt sarežģīti, that's a fact) nav tik liela pamata, cik es iedomājos.

Es zinu, ka šis ir absolūti stulbs arguments (jo lācis un īpašs, un vēl, un vēl, un vēl), bet mazliet smieklīgi liekas, ka cilvēki Mades šāvējus par slepkavām un bezsiržiem dēvē un ir gatavi viņus akmeņiem nomētāt, bet pēc komentāra uzrakstīšanas noteikti aiziet iecirst kādu kotletīti.

Biju izdomājusi, ka labprāt kļūtu par kūku degustatori, bet tad sapratu, ka būtu ļoti dranķīga darbiniece, jo man garšotu visas kūkas un es nespētu apstāties pie viena kumosa.
Jāmeklē cita profesija.

Kopš piespiedu sevi ikreiz tīrās zeķes sadalīt pāros pirms sviešanas atvilktnē, mana dzīve ir kļuvusi daudz vieglāka.

But as Madame the Duchess of X - had only been twenty years in England, she did not understand a single word or the language, and contended herself by informing Mrs. Rawdon Crawley at their next meeting, that she had received a charming letter from that chere Mees [..]. 
/Vanity Fair

Kā naglai uz galvas, Tekerij!

Pareizā apgaismojumā, pareizā leņkī un pareizā sasprindzinājuma stāvoklī varu saskatīt visādus niecīgus muskulīšus. Forši tā.

Gribas pilnīgi raudāt prieka asariņas, jo izrādās, ka es māku mazliet skriet!

Man drīz, šķiet, būs vairāk sporta apģērbu nekā ikdienas drēbju.

Vanity Fair pēc Dombija un dēla ir kā Cosmo pēc Rīgas Laika.

Falling tone, right, but what kind?
Nu mid!

PRICELESS.

Nobijos no kaut kā rāpojoša uz grīdas un uzmetu tam virsū grāmatu. Tā izrādījās bizbizmārīte. Es tā negribēju.

Vakar sapratu un šodien nostiprināju pārliecību, ka man garšo kafija ar pienu.
Kāpēc, nu?! Es taču lieliski 21 gadu esmu iztikusi bez kafijas, vaikstījusies un spļaudījusies par kafijas garšu.
Ceru, ka tas neizvērtīsies par ieradumu.

Gribētos pabraukāties ar skrituļslidām, bet:
a) nav skrituļslidu;
b) nav piemērotas vietas.

Nespēju pārstāt sajūsmināties, ka spēju noklausīties lekciju pusotras stundas garumā par Balzaku un Šatobriānu franču valodā (!!!) un saprast lielāko daļu.
Kad stundās jāklausās ieraksti, tad es spēju uztvert apmēram necik, arī dziesmas (izņemot Foux Da Fa Fa, protams), filmas un raidījumus gandrīz nesaprotu, bet atnāk viens Žans-Marī, un viss notiek. Protams, ir stipri jākoncentrējas, nevar domāt par kaķiem, bet I'll take it.

Gribēju noskatīties beidzot Potiche, bet Draugiem TV nepiedāvā opciju angļu vai vismaz franču subtitri.
Diemžēl mans fra skils nav tik uzkačāts vēl, lai spētu noskatīties filmu franču valodā un puslīdz visu saprastu.

Neko darīt, notiks Es mīlu tevi, Rīga seanss, neizkāpjot no gultas.

Vai es jau ATKAL skatos 3rd Rock From the Sun? Maybe.

S: "Man ir tik liels prieks, ka tu esi viena no tiem retajiem jaunajiem cilvēkiem, kurus interesē visas tās seksoloģijas."

Pēc smieklu vētras noskaidrojās, ka runa tomēr bija par leksikoloģiju.

Aizgāju uz virtuvi paskatīties, kā citi strādā, bet beigās kaut kā siera cepumu cepšana izvērtās par manu pienākumu. Esmu īsta Lapsa virtuvē, haha.

Laikam beidzot iestājusies pubertāte man.
15 gadu vecumā mana piere TĀ neizskatījās. Kas notiek?!

Pēc Gandrīz ideālu vakariņu noskatīšanās tik viena doma prātā man: biezpiens ar putukrējumu un zemeņu mērci!

Un J.Liepnieks ieguvis plusiņu manā sarakstā, jo atnāca ciemos ar blašķīti! Laikam jau nav ko liegties, ka man garšo dzert.

Uz grīdas jauki sakārtojušies trīs pāri botu.
Varētu pilnīgi padomāt, ka es baigā sportiste esmu.