Pēc kārtīgas vemšanas ballītes prāts nez kādēļ negribēja domāt par sulīgiem apelsīniem vai vēderainiem nektarīniem, bet uzstājīgi vērsa uzmanību uz putukrējumu un olām, kas jau no (negribīgās) iedomāšanās vien gandrīz izraisīja jaunu projectile vomiting vilni.

On a more positive note, pirms stundas nokošļāju banānu (tas bija saldākais un asākais banāns pasaulē, ņemot vērā tās skābes tērcītes, kas raitā tempā viļņojās pāri manai mēlei), kas joprojām skalojas manā kuņģī, ne izlietnes sifonā. Laikam dzīvošu.