31. decembris, vai ne.
No rīta pabeidzu vakarā iesākto The Perks of Being a Wallflower, kuru lasot šņurkājos un šņukstēju,  noskatījos arī filmu, kas vēl vairāk iesita pa īstajām vietām, tagad klausos jau nez kuro reizi depresīvāko dziesmu pasaulē, tas ir, Asleep no The Smiths.

Man likās, ka emo es atstāju 2005. gadā, bet laikam jau tā nav vis.