Apjausma, ka nekas vairs nav jālasa obligātā kārtā, ir visnotaļ biedējoša, jo pēdējos divus gadus manu lasāmstraumi ir regulējuši saraksti, līdz ar to es vairāk vai mazāk esmu zinājusi, ko aiztikt.
No kura gala ķerties klāt to-read sarakstam? Vai es vispār gribu lasīt kādu no grāmatām, kas sakrautas tornī pie gultas? Vai man vispār patīk lasīt?
Esmu apjukusi.