Sarunās par bērnību vienmēr izspēlēju savu man-nebija-komiksu-žurnālu-un-kabeļtelevīzijas kārti, lai par mani apžēlotos, ka es nezinu neko par Cartoon Network multenēm, MTV klipiem un Donalda Daka smieklīgākajiem jokiem (toties klausījos Balle vienīgi jums kaseti un desmitiem reižu pārlasīju Ronju), bet šodien Vita man pastāstīja, ka viņai bērnībā nebija mantu (toties bija dators!) un viņa no žurnāliem vienkārši grieza ārā attēlus un spēlējās ar tiem (Select katalogi esot gājuši uz urrā), kā arī baterijas un karotes aplīmēja ar plastilīnu, tādējādi izgatavodama lelles.

Lūk, tas ir īsts ghetto!