Pēdējā laikā skatos (pārāk) daudz raidījumu, kuros jāsmejas, bet tā vietā, lai es būtu priecīga (jo teorētiski tam būtu jāuzlabo mana oma), tie, šķiet, rada tieši pretēju efektu, jo papildus visām pirmās pasaules problēmām man ir jādomā arī par to, ka es turklāt arī neesmu smieklīga.