Apzinība jau vispār nav tā sliktākā īpašība pasaulē, bet reizēm man gribas sev no visa spēka iespert.
Lūk, šodiena. Drudžaina Guna, kam sāp galva un, liekas, visi zobi pasaulē, tek un sūrst deguns, vaļā viena nāss, skrāpējas kakls, asaro acis, šodien sēdēja darbā, līdz pabeidza visu darāmo (pa starpai vēl paspējot reģistrēties maģistra studijām).
Un, protams, paņēma mājās datoru, lai rīt varētu strādāt pidžamā, jo nevēlas iedragāt savu lielisko track record un iekrāt darbiņus.

Dažreiz ir labi nebūt par Gunu (khem, Līga).