Apziņa, ka strēķītis dzīves jau aizritējis, rodas brīdī, kad iznāk pateikt, ka 'šo grāmatu es lasīju pirms desmit gadiem', ar to nedomājot Herbi ar lielo cepuri vai Alfonu Trīcvaidziņu.

Kaut kā tā doma, ka pirms desmit gadiem esmu darījusi kaut ko jēdzīgu, liekas mazliet biedējoša, jo arī man pirms desmit gadiem vairāk asociējas ar deviņdesmit piekto gadu, ne divtūkstoš ceturto.

Laikam diudesnttrīsgadnieces krīze ir klāt.