Aizvien vairāk saprotu, ka korporatīvie rāmji nav domāti man. Nespēju, nespēju pieņemt pompozos noteikumus un stulbās hierarhijas.

Gribu strādāt pēc principa problēma-risinājums, nevis problēma-kreisais pagrieziens-labais pagrieziens-tupiks-atpakaļgaita-luksofors-sastrēgums-risinājums.

Dažreiz gan liekas, ka es vispār neko nespēju. Tad atliek vien deldēt asfaltu.