Vai šis nožēlojamais stāvoklis ilgs mūžīgi? Vai viņa nekad no tā neizkļūs? Viņa taču nebija ne ar ko sliktāka par tām sievietēm, kuras dzīvoja laimīgi! Vobiesarā Emma bija redzējusi ne vienu vien hercogieni, kuras augums bija smagnējāks un uzvedība vulgārāka, un viņa vainoja dievu, ka tas ir netaisns, atbalstīja galvu pret sienu un raudāja, ilgojās pēc trokšņainas un spožuma pilnas dzīves, pēc nakts maskaradēm, pēc pārgalvīgām baudām ar aizmiršanos, kādu tā vēl nepazina un kādu katrā ziņā tās sevī slēpa.
Ai, ai, ai, cik gan es bieži esmu Emma Bovarī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru