Turpinot vārīties par skriešanu (jo, obvi, gribas taču plātīties ar savu sasniegumu dienu un nakti), interesanti, ka pēc 18 km treniņa nākamajā dienā braukājos ar ričuku, bēdu nezinādama, taču pēc diusviena kājas ir piedzinušās un stipri īd, neesošā prese atgādina par sevi, turklāt pat mugura ziņo, ka ir aktīvi piedalījusies riksī.

It kā patīkami, bet it kā gribētos neiet uz darbu un zvaigznītes pozā vāļāties pa gultu cauru dienu.