Pēdējo gadu mans go-to mūzikas avots ir Spotify (surprise, surprise, kas par unikālu sniegpārsliņu, vai ne), ko klausos darbā/transportā/skrienot, tādējādi biju pavisam piemirsusi, ka mans telefons joprojām glabā kaudzi mūzikas, kas apputējusi skumst pēc dzirdīgām ausīm.

Tad nu esmu ķērusies pie atmiņu stūrīša ķidāšanas – vakar neskrēju vis savas ierastās pirmā pusmaratona pleilistes pavadībā (ko gan, jāatzīst, ir nomainījusi Running Low Tempo, jo mācos turēt zemu pulsu), bet uzliku pagājušās vasaras skrienammūziku, savukārt šorīt, vizinādamās ar skrituļslidām, ļāvu šaflam mani pārsteigt. Labi tā!