Īstenībā man pašai kauns, ka manas smadzenes ir miskaste un atceras visādas muļķības par cilvēkiem (nu, ieraudzītu Muru no Sapņu salas tagad un uzreiz piedomātu, kā viņa kaila gulēja uz galda, apkrauta ar suši). Muļķības, kas par cilvēku neko sliktu jau īsti nepasaka, bet es tāpat klusītēm paštaisni kaut ko secinu un piekarinu attiecīgu etiķeti, izlikdamās, ka es pati no augstajiem plauktiņiem. Bet patiesībā esmu parasta liekule, vienkārši savas dzīves ainiņas puslīdz izdevies paglābt no televīzijas un interneta treknajām ķetnām. It kā.
Kāpēc es vispār atceros Muru?!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru