Pēc naktīm, kad esmu nevis saldi gulējusi, bet rotējusi pa gultu kā vilciņš, jo smadzenes atsakās izrubīties, jūtu līdzi ikvienam bērniņam, kam virsū gāžas miega niķi kā melnā sotņa.
Es vismaz spēju saprast, kāpēc gandrīz sāku raudāt ēdnīcā, jo vēl nav atnests ēdiens, ko es gribu iegādāties. Man vienkārši ļoti, ļoti, ļoti gribas gulēt. Ļoti.
2 komentāri:
Man arī šitā ir bijis! Tik ļoti gribas gulēt, ka vai jāraud!
Kā arī - es palieku ļauna, ja man neļauj gulēt tad, kad esmu sataisījusies gulēt, vai traucē miega laikā; ne pieklājības, ne politkorektuma, visi filtri nost.
JĀ!
Ierakstīt komentāru