Grēksūdze

Bet ko lai dara, ja galvā virca?

Otrreizējā pārstrāde

Facebook algoritms ir slikts joks. Visu laiku man atsviež jau redzētas ziņas, novecojušu informāciju, neinteresantu, izgājušu no modes, novadējušos, pārklājušos ar piena plēvi. Negribu vairs nodoties bezgalīgai ritināšanai.

Kā tāda rakņāšanās atvilktnē, kur kāds salicis savalkātās zeķes, bet pa starpu varbūt atrodas kāda tīra un bez caurumiem.

Nepareizais virziens

Jāraksa sociālo mediju plāns un protokols, bet viss, ko gribas darīt, ir spēlēties ar CSS un mēģināt attēlu pārdzīt kodā. Šņuk.

Hipohondriķes atgriešanās

Garšīgs tas cukurūdens, ko dod glikozes slodzes testa veikšanai.

Gandrīz zaļi īkšķīši

Lēnām pārvēršos par savu māmiņu: žēl skatīties uz pusbeigtajiem istabas augiem "Depo", kurus pārdod par kapeikām, nākas vien pirkt un cerēt, ka izdosies atdzīvināt.

Round's a shape, too

Pēdējā pusotra gada laikā esmu tik cītīgi nobarojusies*, ka varu atkal nēsāt vidusskolas laika drēbes un atgriezties desmit gadus senā pagātnē. Par to, vai garīgajā līmenī no šī posma jebkad vispār biju izkāpusi, vēl zinātnieki strīdas.

* Pusmaratoni nespēj kancelēt šokolāžu rīšanu vēlos vakaros, šokējoši!

Tēvu tēvi

Cik skaisti izklausās, ja Krišjāņa Barona uzvārda izrunā lieto latviešu valodas divskani [uo]!
Nekad līdz tam nebiju aizdomājusies.

Re, Kā labāk dzīvot man nudien palīdz dzīvot labāk.

Draudzība

Tallina trallina, Viļņa viļņojas, Rīga, ē, rībina?

Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi

G: nopirku biļeti uz Skroderdienām ceturtdien
G: psc, ČETRDESMIT EIRO
I: Pizģec
G: tur tak sanāk kaste alus
I: 2 kastes, ja Cēsu alu ņemt!

Grūti.lv

Patiesībā centieni samazināt atkritumu daudzumu dzīvē samazina arī spontanitātes iespējamību, kā man jau tā ikdienā ļoti trūkst. Ej cauri tirgum, gribēdama nopirkt burkānus, ieraugi arī zemenes un marinētus gurķus, un lavašu, ko tā sagribas, bet, ja vēlies neatkāpties no principiem, nevari neko no tā pirkt, jo nav līdzi tādas taras, neesi sagatavojusies. Vai arī pērc visu, nedomādama par sekām, un pazūdi kārtējā plastmasas maisiņu jūrā.

Es vismaz tā izdarīju.

Stāsti manim, Daugaviņa

Ikreiz, kad tviterī vai kur citur redzu, ka Atis Klimovičs komentējis kādu aktualitāti, pie sevis nodomāju, ak, kaut tas musulmaņu karalis reiz aizvērtos. Pēc pussekundes atskārstu, ka tas Klimovičs nav vis Atis, bet gan Roberts, kurš, visticamāk, nemaz nebūtu spējīgs komentēt jebko, kas sniedzas ārpus sieviete-ir-nekas tematu loka.

Bee's Knees

Kad visu dienu nesāp ceļi, jau sapriecājies, ka blokādes, lāzeri, dažas vingrojumu sesijas un melnā maģija paveikuši savu darbiņu, bet tad apgulies gultā un pēkšņi sajūti sīkus āmuriņus dauzām pa locītavām.

Lietu kārtība

It kā izlem, ka tev dzīvē nevajag tik daudz mantu, jo krāmu krāšana veicina jaunu krāmu ražošanu, bet, kad sanāksmju telpā mētājas bezmaksas zīmuļi, nespēj ar sevi sarunāt, ka nepiesavināsies vienu no tiem.

Soli pa solim, soli pa solim.

Soul Food

Ai, es esmu nogurusi un ēdu suši ar dakšu. Kā barbars.

Superego

Beidzot taču “Prāta spēlēs” jautājums par mani. Labi, par vīnogām īstenībā, bet uzskatīšu šo par sinekdohu.

Nepabeigta saruna

— Labdien, drīkst jums uzdot vienu jautājumu?
— Jā. Ja par Dievu, tad ne.

Nenokavēju trolejbusu.

Mazā, mīļā krumelīna, negribu es izaugt līla

Dzīvē vispār bieži jūtos kā Pepija Garzeķe, kas sapīka, redzēdama, ka Tomijs un Annika saņem vēstules, bet viņas pastkastītē svilpo vējš. Kā atklājās, nevienu vēstuli viņa pati nosūtījusi tā arī nebija.

Tāpat arī es – gaidu, ka viss notiks pats no sevis, jo tā vienkārši vajag. Pepija vismaz pati sev vēstuli uzrakstīja, bet es turpinu ņerkstēt.

Jūnija favorīti, pt. I

1. Austrāliešu saražotais dokumentālais seriāls War On Waste par atkritumiem. Skatoties, kā tiek izbrāķēti banāni, jo tie nav gana taisni, gribas skumji nopūsties par 21. gadsimta cilvēka izlepušo dabu.
2. My Mother and Other Strangers. Par Ziemeļīriju. Pienāca tāds brīdis dzīvē, kad es zaudēju aizspriedumus pret angļu valodas dialektiem un sapratu, ka Received Pronunciation patiesībā nav viss, kas mani interesē.

Jūnija antifavorīti:
1. nu fruit saldējumu iepakojumi. Plastmasas apvalks, kas vēl ietūcīts kartona kastītē.

Ko gribēsiet, kundzīt?

Tirgū pārdevējs ar aizdomām skatījās uz mani, kad sacīju, lai kartupeļus ber manā līdzpaņemtajā “Rimi” maisiņā, taujādams, vai tad žēl nebūšot tāda laba maisa.

Был человек, и нет его

Ar vienpadsmit gadu nokavēšanos aizej uz “Soņu”, pusi nesaproti, jo krieviski uztver tikai ziepeņu dialogus, bet tik skumjš stāsts šķiet, ka gribas raudāt, toties rindu uz priekšu sēž Vadims no “Ugunsgrēka” un smejas par visu. Par VISU.

Little Women

Neviļus pieskaņojos tendencēm un sāku uzrunāt savas kolēģes deminutīvos. Pašai kauns.

Līdztekus turpinu sajūsmināties par kolēģi, kurš uz telefona zvaniem atbild ar priecīgu buongiorno un e-pasta vēstules uzsāk ar čiv. Ļoti gribu ar viņu sadraudzēties.

Bulciņas

Augstskolā kāda docētāja reiz mani centās pārliecināt, ka vārdam skinny ir negatīva konotācija. Toreiz, kad man apnika iebilst (un tas notika ļoti ātri), pie sevis vienkārši nodomāju, ka bitch, please, laikam neesi bijusi internetā pēdējos desmit gadus, šī vairs nav nekāda Britu impērija.

Tagad savu uzvaras gājienu, kā izskatās, pa īstam ir sācis thick*, kas diez vai ķermeņa formu kontekstā agrāk apzīmēja kārtējo mērķi, uz ko tiekties visām dāmām, jo, protams, ko gan citu. Tā, ja. Valoda mainās. Te jau doktora darbu varētu izspiest, ja labi pacenstos.

* Jāatzīst, ka Urban Dictionary šo jau zināja 2002. gadā, te.

Dilemma

Īsti nezinu, kas ir skumjāk: tas, ka piemājas ielā tagad būs maksas autostāvvietas, vai ūdeņainie ķirštomāti, kurus tirgū man iesmērēja ar vārdiem "ļoti saldi, meitiņ".

Pilnīgs kvadrāts

Stulba vispār tā apziņa, ka neesmu necik radoša. Gribas taču tikai radīt ko ģeniālu, bet nesniedzos tiktāl.

Interešu konflikts

Kolēģe nupat atgriezusies no ceļojuma uz Islandi.
Kolēģa pirmais jautājums, viņu satiekot: "Jūs redzējāt alumīnija raktuves un ģeotermālās stacijas?"

Pilnīgi pajāt par geizeriem un aisbergiem.