Par manu drausmīgo negausību liecina tas, ka šodien, kad apmaldījos mežā un jutu sevī mostamies gadsimta histēriju, jo mērkaķa ātrumā metos cauri brikšņiem, krūmiem un sakritušiem kokiem, taču nevarēju atrast nevienu izeju no meža, nespēju paiet garām skaistajām bekām un, pie sevis purpinādama lūgumus kosmosam, lai taču ļauj man no šī murga izkļūt dzīvai, apstājos, izvilku nazīti no jau tā pilnā groza, kas šo skraidelēšanu padarīja par uzdevumu no realitātes šova "Robinsoni", sašķērēju sēnes un turpināju rotēt pa grāvju ieskauto biežņu.
Izeju jau es beigās atradu (ne jau ar sievišķo intuīciju, protams, bet nepārtrauktu blenšanu "Google Maps"). Kādus divus kilometrus no vietas, kur atstājām automašīnu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru