Visu dienu varu sēdēt un neko nedarīt, un telefons ne lūdzams nezvanīs, kaut lien no ādas ārā, sit dibenu pret zemi vai skaiti lūgšanas. Kad nu beidzot, aiz matiem sevi vilkdama, piespiežos izrāpties no gultas un mazliet pasvīst, pēkšņi tiek atvērta telefoncentrāle.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru