Tā stulbā sajūta, kad esi mantrausīgs susurītis, kas nespēj atteikt visādas haltūras, bet pēc tam čīksti un pīksti, ka neatliek taču laika ne palasīt
Hariju Poteru, ne normāli noskatīties
Doto lielumu, jo lielāko daļu laika aizņem spazmošana par to, ka nekas nav izdarīts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru