Rindās es vienmēr skaitu cilvēkus sev priekšā un iztēlojos to ļaunāko. Mani nepieņems, es neiegūšu stipendiju komitejas pieprasīto kredīpunktu skaitu, beigu beigās atklāsies, ka esmu krāpniece, kas nav pelnījusi stipendiju, man nāksies ar kaunu aiziet no universitātes.
Lasīt Agati Nesauli ir kā lasīt grāmatu par sevi. Ja izņem karu, bēgļu nometnes un trimdu, tas ir.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru