Šīs dumjās domas par nemīlēšanu, nepatikšanu, nepiederību kā svaigas kanēļmaizītes un picas katru dienu sacepas manā uzkarsētajā galvā. Es no tām pārtieku un uzbarojos resna, aizkaļkojas asinsvadi un apgrūtinās elpošana. Salst pēdas, un nevaru aizpogāt džinsas. Tas rada jaunus pārdzīvojumus un pašpārmetumus, kas pamazām, bet mērķtiecīgi iegriež ciešanu virpuli. Vai ir jau laiks ieliet vīnu? Ak jā, arī tas vēl!
Iveta Harija meita. Vīna meditācija sievietei.
4 komentāri:
Nu katram savs zvēru dārzs galvā mīt.
SG.
Ir, ir tā.
Redzēju, jūs, starp citu, šonakt sapnī. Tas ir, tas bija kaut kāds X cilvēks, bet biju droša, ka tas esat jūs.
Tiešām tas biju es?!
Šos sapņus arī es pazīstu - redzu Mildu, dzirdu Kristīni, zinu, ka tā ir Aija un domāju par Alisi :) Tāpēc, ir tikai daļa tasinības, ka tas biju es :)
Bet tas notiek ļoti reti. Parasti visi sapņi no rīta ir jau aizmirsti. Un ir labi - murgus arī neatceros.
Ierakstīt komentāru