Tiklīdz kaut vissīkāko, necilāko un neievērojamāko domiņu palaid savas galvas kosmosā, ka, hmmm, ja es pamostos tikos un tikos, tad varētu izdarīt to un to, bet labāk jau vienkārši gulēšu līdz modinātājam, jo man jau tā ar miegu pagrūti pēdējā laikā, smadzenes šo vēsti uztver kā ģenerāļa pavēli un skaļi auro, ka MĒS TEVI PAMODINĀSIM PIECOS NO RĪTA, LAI, NEDOD DIEVS, TU KAUT KO NEPALAISTU GARĀM, KO VARBŪT, IESPĒJAMS, VISTICAMĀK, NE, BŪTU VARĒJUSI GRIBĒT IZDARĪT.
Paldies par kūkām, bļeģ.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru