Draudzība kā slogs

Patīk viskur braukt ar R, jo viņš vienmēr ir par visu padomājis – sataisījis (arī man) maizītes, paņēmis krūzītes, piemēroti saģērbies. Mans izbraucienu setup ir nepaņemt līdzi neko, jo tajā brīdī negribas, uzvilkt pārāk plānas drēbes un tad izlikties, ka negribas ēst un nav auksti.

Disonanse

Manā dzimtā ir tik daudz pašaizliedzīgu cilvēku, ka ikreiz, kad man ir iespēja vienkārši izdarīt labu darbu, kas man pašai nekādu labumu nedod, sakostiem zobiem to daru, bet iekšēji dusmojos, ka patiesībā neesmu vis tik sirdsšķīsta.

Metamorfozes

Lasīšanas zem segas lukturīša gaismā mūsdienu variants: lasīšana tumšā istabā telefona zibspuldzes gaismā.

Grābekļi

Mācos no Lieldienu brīvdienu kļūdām un izbraucienu vietā esmu saplānojusi ļoti intensīvu nekā nedarīšanu četru dienu garumā.

Līdzsvars

No vienas puses, jaunais kolēģis, iespējams, domā, ka es nekad neesmu redzējusi CSV failu un vispār ņe v tanke.
No otras puses, jau varam mierīgi viens otram teikt rupjības un smieties par stulbībām.

Bezrūpība

Ai, kas tad man, uz tikšanos ar Vācijas partneri uzvilku džemperi, uz kura kirilicā gozējas uzraksts "Battleship Potemkin".

Kur ir, tur rodas

Nogurums vairo nogurumu.

Neizdibināmie ceļi

Ja man negribas skriet un ārā līst, tā ir gribasspēka pārbaude vai atļauja palīst zem segas un visu vakaru skatīties "The Handmaid's Tale"?

Sadarbība

Atnāca jaunais projvads un savos plecos uzvēla izstrādes projektu, kas mani garīgi un galīgi mocīja vismaz mēnesi.

Best!

Rozēm kaisu istabiņu

Kad stiep uz virtuvi vāzi ar novītušām tulpēm, nobirušo ziedlapu celiņš no guļamistabas līdz miskastei izskatās gandrīz vai romantiski.

Lietišķums

Dzīvē joprojām kā pamatskolā: nopērc jaunas zeķbikses, uzvelc jaunās zeķbikses, pirmajā dienā saplēs jaunās zeķbikses.

Varianti

Iemesls, kāpēc varētu gribēties dzīvot mājā, nevis dzīvokļa kastītē: ārā žāvētas veļas smarža.

Sestdienas efekts

Atskārsme, ka darbā jūtos kā mājās: matus sasēju sīpoliņā.

Patīkamais lietderīgums

Šodien darba sanāksmi noturējām automašīnā, kamēr braucām pēc saldējuma.

Aspazijas asaras

E-pasts Nr. 1: "Dear Guna...".
E-pasts Nr. 2: "Dear Guan...".
E-pasts Nr. 3: "Dear Guma...".

It kā vārdā tikai četri burti, bet tie paši – visgrūtākie!

Enerģijas nezūdamība

Kad esi vairākas nedēļas pavadījusi ātrās aizmigšanas svētlaimē, tad nakts, kad jāatgriežas pie rotēšanas pa gultu, liekas kā briesmīgākais pārinodarījums pasaulē.

Īsi prieki

Biju pārliecināta, ka mūsu Itālijas partneru biroja adrese ir Via Macaroni, tā sapriecājos par šo trāpīgo sakritību, bet tad izrādījās, ka nemāku lasīt un ka ielas nosaukums patiesībā ir Via Marconi.

Riepas

Aizminies uz darbiņu ar velosipēdu, pēc darba aizripinies uz sporta klubu, kur stundu deldē dibenu pret sēdekli, pedāļo mājās. Iespējamība sasniegt Garmin noteiktos 14 tūkstošus soļu – ne-kā-da!

Gadalaiki

Summer left Wellington abruptly and slammed the door on the way out. The shudder sent the leaves to the ground all at once, and Zora Belsey had that strange, late-September feeling that somewhere in a small classroom with small chairs an elementary school teacher was waiting for her.

Zadie Smith. On Beauty.

Glikogēns

Bieži atceros, kā iepriekšējā vakarā pirms paša pirmā 10 km skrējiena abas ar Madaru izvārījām puskilogramu makaronu un ēdām, cik jaudas, jo likās, ka tas ir pareizais carb loading un ka šai distancei tas obligāti vajadzīgs.

Inventarizācija

Dažkārt manis veiktās darbības sniedzas ārpus jebkādas loģikas normām (un es taču it kā tēloju praktisku cilvēku). Šodien, piemēram, empīriski atklāju, ka nevajag dauzīt naža rokturi pret plastmasas bļodas dibenu.

Bļodu skaits mājās samazinājies par vienu vienību.

Nelaimes hormons

– Tā, vot, apēdu tviksu, laimīgāka nekļuvu.
– Guna, tu apēdi kitkatu.

Labs nāk ar gaidīšanu

Īstenībā jau ir reizēm tāda skumja sajūta, ka gribas riktīgi rubīt tos IT projektus, bet vislabāk tomēr sanāk kopīraitings.

Uzvara

Tā retā apjausma, ka programmētāji nezina VISU.

Prom no acīm, laukā no sirds

Beidzot darbā tiku pie atvilktnes, kurā saslēpt ārkārtas situācijām paredzētos našķīšus. Kad nu tie vairs nerēgojas acu priekšā katru mīļu brīdi, pēkšņi arī katra minūte vairs nav ārkārtas situācija, kas uzstājīgi pieprasa pastiept roku pēc kaut kā garšīga.

Pēdas

Sandaļu sezona ir gaisā!

Sāļi

Īstais pavasara vēstnesis: kad skrienot tā sasvīsti, ka sviedri satek acīs un rada vēlmi tās sev izskrāpēt, tāpēc ka šoreiz acīs kož nevis patiesība, bet īsts sālījums.

Spazmošana

Reizēm ilgi nespēju izlemt, vai retvītot trāpīgu, taču gramatiski nepareizu tvītu.

Nepareizība

Joprojām uzskatu, ka JRT jaunajai izrādei “Kas ir Silvija?” būtu jāvēsta tikai un vienīgi par Silviju Radzobi. Vai vismaz Silviju Miezi.

Ja nu nekā citādi, tad par seksīgo Silviju no “Popcorn” komiksa.

Rīta rosme

Skrienot pametu aci uz pulsometru un manu, ka vidējais ātrums lēni, bet stūrgalvīgi krīt. Viss it kā pareizi. Mazliet apstājos, paskatos atkal, nekas nemainās, sadusmojos uz pulsometru, ka tas gļuko un rāda stulbības.

Nē, stulba esmu es. Skatījos uz pulksteni visu laiku.

Nodarbinātība

Šodien pārbaudes laika beigu pārrunas.

– Tu esi kādreiz šajā darbā raudājusi?
– Nē, vēl ne.
– Nekas, gan jau pienāks tāda diena, un tas būs okei.

Bahs

Čellam tomēr skaistākā skaņa pasaulē.

Cukura koma, pt. II

– Ko jūs vispār Somijā ēdāt?
– Candy King. Katrs kilogramu. Ietaupījām ļoti daudz naudas.

Akrobātika

Spānijā uzkačātā prasme, ejot uz tualeti, nemaz no pleciem nenoņemt somu, diemžēl ir zaudēta. Jāatzīst gan, ka tur tualete visbiežāk bija krūmi nekurienes vidū, nevis civilizācijas sasniegums baltā troņa veidolā.

Hel(l)sinki, pt. II

No saunas, kurā temperatūra grozās ap 100 *C, uz jūras ūdens baseinu, kas tieši vienu grādu silts.

Turu īkšķus, ka iztikšu bez plaušu karsoņa!