Olivera Tvista kvēlākais sapnis

Kad aizej uz mezi Kiprā, neko ļaunu nedomādama, bet uz galda pēkšņi vairs nav vietas, jo tur jau atrodas vismaz divdesmit dažāda lieluma un formas trauki, kas pildīti ar dievišķu ēdienu, bet arī vēderā nekam vairs nav vietas, jo tas diemžēl nav bezizmēra, līdz ar to ikreiz, kad redzi viesmīli nākam tavā virzienā ar paplāti, uz kuras izkārtotas vairākas bļodiņas, acīs spoguļojas bailes, ka viņš nāks pie jūsu galda un liks ēst vēl, tāpēc galvā jau domā scenāriju, kā viņam izlūgties atļauju neēst.