Tas brīdis, kad zini, ka nākamajā dienā raudāsi ceļu sāpju dēļ, bet ir tik labs laiks, tik labs pulss, tik labas domas, ka nespēj sevi piespiest samierināties ar piečuku un māju vietā nogriezies uz nākamo tiltu.
Iekšējais mazohists šorīt priecīgs. Kājas – ne sevišķi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru