Turklāt gaļorkas publika bija vienreizēja. Priekšā bija vecis ar retiem mateļiem, kurš turēja sev par uzdevumu savām blakussēdētājām paskaidrot darbību uz skatuves. Visu laiku trinās krēslā un nevarēja mierīgi nosēdēt; grauza cepumus un čaukstināja papīrus. Man blakus sēdēja tante, kura ar visu nebija mierā un skaļā balsī apsauca trokšņotājus.
Uldis Pūcītis. Dienasgrāmatas. 1956. gads.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru