Kad lasu ziņas par izstrādātām stratēģijām, kuras iezīmē skaistu nākotnes vīziju, bet nenosauc nevienu konkrētu paveicamo darbu, atceros savu eseju par Latviju pēc 20 gadiem, kurā skaisti aprakstīju, kā mēs roku rokā sadzīvosim ar visdažādāko kultūru pārstāvjiem un cik viss būs skaisti. Man bija 17 gadu, un es domāju, ka liriskumā ir patiesība.
Saņēmu balvā datoru toreiz par šito pasaciņu. Tagad nedaudz kauns. And y'all should be ashamed too.
3 komentāri:
Jā, LV kontekstā tas laikam nedarbosies. Ir valstis, kur tas veiksmīgi darbojas. Malaizija.
V.
Ja par kultūru, mani neviens nepārliecinās, ka dažādu kultūru pārstāvji, draudzīgi rokās sadevušies, spēj kopā draudzīgi sadzīvot. Lai cik liriski un skaisti tas būtu uzrakstīts.
SG.
Kas tur ko kaunēties- vēl jau 20 gadi nav pagājuši. Bet sadzīvo tak režisori, žurnālisti, daži politiķi, mākslinieki, mūziķi...
M.
Ierakstīt komentāru