2020-04-29
Pašizolācija, pt. XXXVII
Ļoti gribas uz biroju. Izteikt dzēlīgas un dumjas piezīmes kolēģiem videozvanos nav tas pats, kas dzīvē.
2020-04-26
Pašizolācija, pt. XXXVI
Ak, kāda laime, ka svešais vīrietis sarunā ar saviem bērniem mani tomēr nodēvēja par meiteni, kas vingro, nevis tanti.
Pašizolācija, pt. XXXV
I. – Tas ir kāds podkāsts, ko regulāri klausies?
G. – Nē, galīgi ne
G. – Man jūtūbā izleca
G. – Un gribējās pabarot savu nepatiku pret viņu, but I kinda like :D
I. – Gan jau visi kaitinošie cilvēki īstenībā būtu tīri patīkami un interesanti
I. – Izņemot Kiviču
2020-04-25
Pašizolācija, pt. XXXIV
It was a foggy day in London, and the fog was heavy and dark. Animate London, with smarting eyes and irritated lungs, was blinking, wheezing and choking; inanimate London was a sooty spectre, divided in purpose between being visible and invisible, and so being wholly neither.
Charles Dickens. Our Mutual Friend.
Charles Dickens. Our Mutual Friend.
2020-04-24
Pašizolācija, pt. XXXIII
Mēģinu izdomāt legit iemeslu, kāpēc man jāaizbrauc uz biroju, bet patiesībā gribu nospert puķītes spraudeni, lai man mājās arī tāda būtu.
2020-04-23
Pašizolācija, pt. XXXI
G. – man arī jādara lietas, which is annoying
G. – gribas būt stereotipiskajai bābai šodien
G. – "Es negribu pieņemt lēmumus, es gribu kleitas"
G. – apm. tā
G. – gribas būt stereotipiskajai bābai šodien
G. – "Es negribu pieņemt lēmumus, es gribu kleitas"
G. – apm. tā
2020-04-18
Pašizolācija, pt. XXX
Kad negribi būt plastmasas trauciņu kolekcionāre, bet tomēr priecājies, ka tāda nedaudz esi, kad gribi kaimiņienēm iedot notestēt ledusskapī briestošo tiramisu.
2020-04-17
Pašizolācija, pt. XXIX
Esmu tā apradusi ar gulētiešanu īsi pēc pusvienpadsmitiem, lai kura nedēļas diena tā būtu, bet piektdienas vakarā vienkārši gribu netraucēti pameklēt interneta robežu, tāpēc nākas caur miega niķiem un ar lielu piespiešanos turēt acis vaļā un spaidīt datoru.
2020-04-14
Pašizolācija, pt. XXVIII
es: trenēju kvadricepsus, trenēju hamstringus, trenēju visus gluteus, slapju pieri varonīgi izturu intervālu treniņu, jūtos kā pirmais kačoks rajonā
joga: hā, hā, losene, vajadzēja trenēt pēdu muskulatūru, nevari pat minūti nosēdēt aktīvām pēdām, nevari, nevari, ja? lose
joga: hā, hā, losene, vajadzēja trenēt pēdu muskulatūru, nevari pat minūti nosēdēt aktīvām pēdām, nevari, nevari, ja? lose
2020-04-12
Pašizolācija, pt. XXVII
Ieslēdzu Andrea Bočelli koncertu un sapratu, ka savā galvā biju viņu samainījusi vietām ar Lučāno Pavaroti.
An idiot sandwich, ko lai saka.
An idiot sandwich, ko lai saka.
2020-04-11
Pašizolācija, pt. XXVI
I.– Jāaizvelkas līdz promenādei.
G.– Es kaut kā aizlaipošu uz Stokmanu.
I.– Ikri beidzās?
G.– Es kaut kā aizlaipošu uz Stokmanu.
I.– Ikri beidzās?
2020-04-10
Pašizolācija, pt. XXV
Brīvdiena darbdienā, aukstā zupa pusdienās un laiskošanās grāmatu kompānijā noteikti ir viena no Ziedoņa minētajām mazajām laimītēm.
2020-04-09
2020-04-08
Pašizolācija, pt. XXIII
Kolēģi sola stiept kūkas uz darbu, ja konkrētā laikā pārtrauksies ārkārtējā situācija.
2020-04-07
Pašizolācija, pt. XXII
Vadot html tagus, < p > vietā netīšām ierakstījās < po >. Par konkrēto rindkopu man ir pilnīgi po.
2020-04-06
Pašizolācija, pt. XXI
Kad iztēlojies elegantu jogas praksi klusā pirmdienas novakarē, bet tā vietā valsties pa paklājiņu kā krastā izskalots ronis, būkšķini kājas kā zilonis trauku veikalā, gāzelējies kā rajons un steni kā maratonam negatavojies skrējējs. Kāds kauns, kāds kauns!
2020-04-05
Pašizolācija, pt. XX
Kad nesagādāji svaigus pūpolus, tāpēc iepēršanas rituālu nākas veikt ar pagājušā gada pūpoliem, kuri, atsizdamies pret ādu, piebirdina gultu ar pūkainajiem bumbulīšiem.
2020-04-04
Pašizolācija, pt. XIX
Spītējot faktam, ka medus kūka noteikti ir manu kūku topa vienā no pēdējām vietām, šobrīd mēģinu uzkonstruēt vienu Pūpolsvētdienas medsu kūciņu.
hešteg gērlfrend of ze jier
hešteg gērlfrend of ze jier
2020-04-03
Pašizolācija, pt. XVIII
Vakaros man dažreiz iet ciet, un es trakoju. Es vienlaikus esmu savā ķermenī un redzu sevi no malas, ka esmu astoņus gadus vecs bērns, kas nemāk apstāties, kam nepastāv robežas, kas grib ārdīties vēl un vēl, lai gan sen jau skaidrs, ka jānomierinās, jāsagrupējas, pietiek, ka tā vairs nav forša spēle. Un pat tad, kad es galvā dzirdu mammas un tēta vārdus, ka šāda dullošanās beigsies ar asarām (vēl tas var beigties ar lauztu kāju kā 6. klasē), es turpinu grimt savā trakumā, uzkurinu sevi vēl vairāk, biedēju sevi, biedēju citus.
Pašizolācija, pt. XVII
Besī tie vakari, kad mēģinu iet gulēt, bet galvā pilnā skaļumā dārd refrēns no kādas nejaušas dziesmas. ES TAČU JAU SAPRATU, KA TUKŠA MUCA TĀLU SKAN, JEI BOGU, TAS NAV JĀATKĀRTO 79343343 REIZES!!!
2020-04-02
Abonēt:
Ziņas (Atom)