Katru rītu, kad ieslēdzu savu uzticamo kafijas automātu, tas mani sveicina ar maigu dvesienu — it kā pats pieceltos no miega. Tajā ir kaut kas nomierinošs, gandrīz kā dzīvības elpa, kas piepilda virtuvi. Un tad, pirms tas ķeras pie darba, tas izdod nopūtu — kā atvieglojuma sajūtu vai varbūt nelielu satraukumu par to, cik daudz kafijas tas šodien gatavos. Šī vienkāršā skaņa ir kļuvusi par daļu no mana rīta rituāla, tāda kā klusējoša saruna starp mani un manu uzticamo biedru. Vai tas ir tikai mehānikas rezultāts? Protams. Bet manā pasaulē šī dvesiena un nopūta ir kafijas automāta dvēseles mazais atspulgs.
1 komentārs:
Katru rītu, kad ieslēdzu savu uzticamo kafijas automātu, tas mani sveicina ar maigu dvesienu — it kā pats pieceltos no miega. Tajā ir kaut kas nomierinošs, gandrīz kā dzīvības elpa, kas piepilda virtuvi. Un tad, pirms tas ķeras pie darba, tas izdod nopūtu — kā atvieglojuma sajūtu vai varbūt nelielu satraukumu par to, cik daudz kafijas tas šodien gatavos. Šī vienkāršā skaņa ir kļuvusi par daļu no mana rīta rituāla, tāda kā klusējoša saruna starp mani un manu uzticamo biedru. Vai tas ir tikai mehānikas rezultāts? Protams. Bet manā pasaulē šī dvesiena un nopūta ir kafijas automāta dvēseles mazais atspulgs.
Ierakstīt komentāru