Gribu saņemties un pabeigt kursa darbu. Jau šonedēļ.

UPD: un ar jauno priekšnieci sarakste sastāv no hei, čau, ok un smailijiem.
Kāda mārrutka pēc man vajadzēja mācīties business correspondence?

Šodien teorētiskās gramatikas laikā netīšām tika latviskots vārds gadget, un rezultātā ir radies vārds gaģets.

Tāpat kā kartupeļu klimpas gnocchi ir meklējamas zem nosaukuma ņoķi (piemēram, ņoķi ar speķi).

No pūralādes tiek vilkti ārā arī tādi vārdi kā cūkcepure un sivēnaste.

Kāda viešņa LR1 sarunā par ārstniecisko vingrošanu: "Kā zināms, grūtniecības laikā šī te stāja, teiksim, ļoti izmainās, ja." 
Teikumu bez ja, teiksim vai šis te neizdevās saklausīt.

Every shade of wrong.

Viss ir beidzot oficiāli, esmu strādājošs cilvēks, ha!
Jāķeras pie vēl nenopelnītās naudas tērēšanas (:

Biju jau aizmirsusi, cik forši ir savākt veselu čupu sēriju no viena seriāla un pēc tam tās noskatīties vienā vakarā.

Staigāšana basām kājām pa māju šodien vainagojās panākumiem: ierāvu pēdā prāvu skabargu, kuru nācās izurķēt ar manikīra šķērītēm. Au.

Sāku skatīties Bienvenue chez les Ch'tis un apjēdzu, ka es varētu tik daudz saprast, ja viņi nerunātu tik ātri!
Tā nu lasu angļu subtitrus un cenšos paralēli izšķirt vārdus bezgalīgajā franču vārdu virknē.

Ir atkal piezadzies tas vakars, kad ir izņemtas lēcas (kuras, iespējams, ir panēsātas 2 nedēļas par ilgu, bet vēsture klusē) un to vietā uz deguna uzstieptas brilles, līdz ar to ir neliela nelabuma sajūta, jo kontrasts starp aso attēlu caur briļļu lēcām un izplūdušo bildi gar briļļu malām ir pārāk liels.

Esmu tik ļoti pieradusi mosties redzot, ka nesaprotu, kā gan agrāk iztiku bez diennakts lēcām.

Reja Bredberija stāsts The Long Rain ir kaut kas fenomenāls.
Pirmkārt, autora izdoma, stāsts fantastisks (un īss arī, tā kā padsmit minūšu jautājums) un joprojām futūristisks, lai gan tapis pirms ~60 gadiem, bet pati galvenā te ir valoda; kā aprakstīts lietus, kā aprakstīts viss pārējais, esmu SA-JŪS-MĀ!

Latviskosim visus vārdus!

Jā, jo pronomens izklausās tik ļoti labi.

Tā kā mums pēc zāļu atvilktnes revīzijas bija piekrāmēts Rimi maiss ar tabletēm/sīrupiem/ziedēm/dažiem tukšiem iepakojumiem, būdami godīgi pilsoņi, gribējām to visu atdot aptiekā.
Izrādās, tas nav tik vienkārši: visas tabletes ir jāizpako un jāsaliek vienā maisiņā; nedomājiet, ka varēsiet atdot tās aptiekā ar visu plāksnīti, par iepakojuma kastīti nemaz nerunājot.
Nu i nah, viss nokļūs parastā miskastē. 

Jā, varbūt nevajadzēja jau divas nedēļas staigāt bez zeķēm, tad vates pildījums galvā un pilošs krāns deguna vietā būtu izpalicis.

Esmu atkal zirgā. Šoreiz laikam vajadzēs pat tikt pie savas nodokļu grāmatiņas.
Shit just got real.

Protams, man ir kaudzēm skolas lietu, kas jāizdara (ēm, kursa darbs, piemēram?), bet nāksies kaut kā visu paspēt, jo ir jāiet pelnīt, lai atkal būtu ko tērēt. (c) Hospitāļu iela

Vajadzēja pakavēt sev laiku, tādēļ iespraucos grāmatiņas paskatīties Globusā.
Nenopirku neko (lai gan teorētiski gribējās ļoti daudz), jo:
1) tagad ir uznācis tāds viss jālasa oriģinālvalodā periods, līdz ar to tulkojumus tikai pacilāju un iegrūdu atpakaļ;
2) grāmatas maksā DĀRGI!!! 10Ls par vienas nedēļas prieku (mīkstajos vākos turklāt), kurš pēc tam vēl kaut kur jāglabā. Diez kas nav.
Piedod, Beigbeder, es tevi nepirkšu, lai gan gribu izlasīt.

Mīlīgi, ka vienā plauktā blakus gozējās Džeina Eira ar Kerijas dienasgrāmatām.

Cik godīgi ir tas, ka māsa vakariņās apēd puskilogramu kūkas un ir slaida mamzele, bet es graužu biezpienu un tecinu sviedrus, bet briestu kā tāds roltons?

Mjanmas jaunieši stāsta par internetu: feisbuks, blablabla, mēs izmantojam feisbuku, feisbuks, feisbuks.
Intervētājs secina, principā internetā viņi dara tikai feisbuku.
Nē, izmantojot arī vikipēdiju.

Kā, man būs jāiet gulēt, kamēr ārā vēl gaišs? Tas nekam neder.

BBC radio un ziņu podkāstu klausīšanās, ko pārņēmu no savām superinteliģentajām draudzenēm, tiešām ir varenlabs jaunieviests ieradums; visu ko par pasauli var uzzināt (un arī sakaunēties par savu muļķību), un šīs ziņas patiesi šķiet interesantas un klausīšanās vērtas (jo, piemēram, tēvēnetā es nekad neklikšķinātu uz ziņas par Francijas prezidenta vēlēšanām, bet šodien ar aizrautību noklausījos 10 min garu sižetu par kandidātu debatēm).
Varbūt kļūšu mazliet gudrāka un informētāka ar laiku, citādi līdz šim dzīvoju mucā un neinteresējos par to, kas notiek pasaulē.

Šis gabaliņš. Totāls eargasm katru reizi.

Par daudz britu reālisma šajā gadā.
Gribu pievērsties savām grāmatiņām beidzot; vēl tikai ar vienu jātiek galā.
Pēc tam gandrīz vai nāksies pārlasīt Playboy dūdas stāstu, lai atietu no klasikas pārdozēšanas.

Lai gan, apskatot nākamā semestra literatūras sarakstu (15!!! vienumu), prātīgāk būtu tam visam ķerties klāt jau tagad.