Ja mājās četras dienas stāv kūka, tad ir skaidrs, ka jaungada apņemšanās joprojām darbojas.
Vai arī tiek slepenībā grauzta šokolāde un marcipāns. Either way.

Izlasīju Eirodziesmu nosaukumus, un galvā uzreiz ieskanējās Čilīši ar Throw Away Your Television.

Traki.lv

Term paper 101

[17:32:15] Marianna: zinkā
[17:32:20] Marianna: jāuzraksta 15 lapas, tā, tīri
[17:32:28] Marianna: tad jāsadala pa subčapteriem un čapteriem
[17:32:34] Marianna: un tur kāda LAPA-DIVAS uzreiz nāks klāt :D
[17:32:44] Marianna: nu ķipa lai sanāk tās lielās sadaļas un smuki un blabla
[17:32:53] Guna: :D
[17:32:56] Marianna: un jāpiedirš kkādi mini introductions un irrelevant statements
[17:33:02] Guna: haha
[17:33:04] Marianna: un tad arī sanāk kādas 17-18 lapas
[17:33:06] Guna: transitional chapters
[17:33:14] Guna: pēc katras rindkopas secinājuma rindkopa
[17:33:18] Marianna: :D
[17:33:21] Marianna: I THINK THAT YES

My life right now.

Vienmēr. Allaž. Mūžīgi.

[22:18:55] Marianna: man liekas, ka meitenes nedaudz pārāk burtiski uztver to naughty woman who eats lietu
[22:18:56] Marianna: ladies,
[22:18:57] Marianna: please
[22:19:03] Marianna: he needs a REAL WOMAN
[22:19:16] Marianna: nevis apvēlušos pusaudzi, kas domā, ka ir rēcīga

Kārtīgi nobirdināju asariņas, skatīdamās The Fall, tāpēc noteikti esmu pelnījusi arī kādu Big Fat Quiz of the Year atkārtojumu, jo visam jābūt līdzsvarā.

Pirmo reizi bija tas gods būt koncertā, kur pēc standing ovation x2 mākslinieks iznāk uz pēdējo dziesmu - bez fona, bez elektrībām, bez mikrofona. Tikai akustiskā ģitāra un akustiskā balss.
Un viss Nacionālais teātris klusē.

Have a successful period nav slikts novēlējums meitenēm vispār.

Teātrī komēdiju laikā vissmieklīgāk tomēr ir skatīties, kā radītājs raida nosodošus un neizpratnes pilnus acu skatienus māmiņas virzienā, kura smejas skaļāk par visiem.

Salīdzināmās pakāpes

good-better-nuga

Uzrakstīju vienu sliktu lapu kursa darbam, bet jūtos kā Everestā uzkāpusi.

[20:06:29] Madara: janvāra grūtums
[20:06:38] Madara: kā saka, labāk grūtums nekā grūtniecība

Varbūt kāds gramatikas entuziasts var man paskaidrot, vai tiešām pastāv tāds likums, kas nosaka, ka vārdi, kā pusgads, pustase, pusstunda utt. ir jāraksta šādi: pus gads, pus tase, pus stunda?

Vienmēr esmu bijusi 100% pārliecināta, ka šie salikteņi rakstāmi kopā, bet, tā kā pēdējā laikā internetā redzu tikai variantu nr.2 (es zinu, ka nopietni uztvert internetu ir kā izmantot wiki kā legit avotu doktora darbā), sāku šaubīties, vai maz protu latviski rakstīt.

The Thousand Autumns of Jacob De Zoet ir pilnīga mīkla, jo nodaļas, kas ievelk/ierauj/iesūc un neļauj novērst acis, mijas ar pilnīgi garlaicīgiem (manā uztverē) palagiem, kurus lasot gribas žāvāties un sviest grāmatu pa gaisu (bet nedrīkst, jo nav manējā).
Manas domas par šo romānu mainās ik minūti (gluži kā notikumi Degpunktā).

Čārlzs Dikenss ir Dievs, jo viņš ir visur.

Ieslēdzu The Perks of Being a Wallflower - viņš jau priekšā.
Ieslēdzu Homeland - kas tad tas, kāds lasa Great Expectations.
Ieslēdzu QI - par ko viņi runā, protams, par Čārliju.

Pagriežu galvu pa labi - uz spilvena stāv viņa biogrāfija.

Hihi, šodien interesants moments veikalā, kad esam atkal sagrābušies trīs grozus dažādu preču, to visu jau sastūķējuši maisos un pēkšņi pārdevēja pasaka, ka bankas kartei beidzies derīguma termiņš. Neviens gan par to nebija brīdinājis.

Esmu tik ļoti pieradusi pie e-grāmatām, ka, turot rokās papīra izstrādājumu, ne vien mēģinu uzspiest uz nezināmajiem vārdiem (simptoms nr. 1), bet arī brīnos, ka lapa neizdziest, ja par kaut ko aizdomājos.

Katra diena varētu būt kā jaunā gada pirmā diena, kad līdzi uz mājām sadoti dažādi gardi ēdiena pārpalikumi un māsa ir izvārījusi tomātu zupu, līdz ar to var vienkārši aiziet uz virtuvi un dabūt gatavu ēdienu, kas nav siermaizes.

In 2012 we had the wettest summer on record... thanks to 50 Shades of Grey.

//Jimmy Carr, Big Fat Quiz of the Year 2012