2013-04-03

Vēl arī, protams, stāstu krājums Operas joks.
Man liekas, ka man atvērās baleta čakra.

2013-04-01

A day in the life of [...]

Līva: Es vairs neatceros, kāpēc viņš viņu toreiz iepļaukāja (tur kaut kā netīšām nebija?), bet man tas krievs vispār patika.
Guna: Koncepts 'iepļaukāt netīšām' :D
Ilze:  My hand slipped.
Līva: On your face.
Ilze: These things happen. Seriously.
Līva: Kuram gan dzīvē nav gadījies mahāties ar rokām istabas vidū un netīšām trāpīt blakusstāvošai sievietei?
Ilze: Pa seju. Ar plaukstas iekšpusi. Jā, kuram gan tas nav gadījies!
Hmm, varbūt, kā saka, jātver iespēja un jāpiesakās Francijas institūta rīkotajos pusintensīvajos franču valodas kursos un jāatver durvis uz B2 līmeni.
Ko tad citādi es visu maiju darīšu?

2013-03-31

Pēc trīs mēnešu datora lietošanas beidzot atradu, kā likt visām dziesmām, kas glabājas iCloud, uzrādīties iTunes. Nu manām apmēram 100 dziesmām ir apmēram tikpat māsu. Yisss.

2013-03-29

Pavasaris pienācis ir tad, kad kaķis grib ienākt mājās pa otrā stāva logu, nevis durvīm, tādējādi signalizējot, ka, atvainojiet, logam ir jābūt atvērtam visu laiku.
Reizēm iestrēgstu uz dažādiem vārdiem.
Nu, piemēram, tagad gribas nepārtraukti lietot tekstā rather (bet kā man citādi pazemināt modalitāti?!) un reveal.
Labi, ka ir thesaurus.com, kur smelties idejas sinonīmiem.

2013-03-28

[18:51:00] Madara: lv šoviem neveiklību piedod tieši stulbie tuvplāni, etc.
[18:51:07] Madara: tieši rožā vislaik, kā sak
[18:51:53] Guna: lv šovi izskatās vienmēr kā ar rokas kameru filmēti
[18:51:58] Guna: lētu
[18:52:11] Madara: ar vienu roku drociju, ar otru - filmeju

2013-03-26

Ar nepacietību gaidu pāriešanu uz vasaras laiku.
Varbūt man kādu brītiņu izdosies mosties ap pusdeviņiem, ne pirms pusastoņiem.
Kā man besī tas interneta ziņu formāts, jēga vērt vaļā jebkuru saiti ir mazāka/vienāda ar nulli.
Nu, piemēram, šis raksts: 7 rindkopas + virsraksts; reāli visās rindkopās ir rakstīts viens un tas pats, mazliet informāciju papildinot (četrās no tām, kā arī virsrakstā ir minēti 85 kg heroīna, trijās - 2,7 miljoni latu). Tā kā tādiem atsaldeņiem!

Repetitio est mater studiorum?

Pati tikko sapratu, ka laikam jau reiz par šo pašu esmu sūdzējusies kaut kur tepat.
20 dienas. Bakalaura darba praktiskās daļas melnraksts.
Go!

Hmm, varbūt tomēr rīt.

2013-03-24

Internets mani ir tā izlutinājis, ka televīzija vispār drīkst izbeigties.
Es neskatīšos Koru karus, ja 15 min pēc raidījuma sākšanās neviens koris vēl nav sācis dziedāt, stundu pēc raidījuma sākšanās savu lietu ir izdarījuši divi kori, turklāt reklāmas pauzes laikā var paspēt uzvārīt makaronus.

Attopieties taču!
Man patīk, ka filmās un seriālos rāda tikko dzimušus mazuļus, kas smaida un paši tur galviņu.
Here's to hoping I get one of those, haha.

2013-03-23

Tāda sajūta, ka apmēram septiņi akmeņi ir novēlušies no sirds. Pat tas, ka nākamnedēļ būs jāsvīst pie bakalaura, nespēj sabojāt šo sajūtu un prieku, ka, nu, TAS eksāmens ir aiz muguras & man vairs nav jāstreso.
Lie-lis-ki.

Lieki piebilst, ka es jau visu esmu aizmirsusi.
Ar dzērieniem man ir gadījies visādi, bet apvemties no kūkām... Nu, pirmā reize jau vienmēr kaut kad pienāk.

2013-03-21

Laikam būs jāievieš Ilzes lapiņu spēle grāmatu izvēlē arī man, jo šis nekam neder, jūtos kā no Sijā auzas, tautu meita izkāpusi (nu, jo stundu stāvu domādama, yadayada).
Un šobrīd gribas lasīt tikai papīra grāmatas, elektronika var iet bekot.

2013-03-20

Es vēl Maijai pieminēšu to, ka man nācās viņas dēļ atteikties no ansambļa Manta koncerta kopā ar draudzenēm.

Un sev es šo pārmērīgo apzinīgumu pieminēšu, ja tajā eksāmenā saputrošos un visu sajaukšu & dabūšu 7 beigās.

2013-03-18

Puskaraļvalsti tam, kas pateiks, kur var iegādāties šo tēju (izņemot HZF ēdnīcu).

Daži cilvēki māca tādus priekšmetus, ko viņiem nevajadzētu mācīt, turklāt neprotas kaunu un neiet pensijā.
To visu lieliski aptver Lizburgera teiktais šodien: 'When did she lose track of language change? The 1970s?"

I don't need this shit in my life.
Nekas, piektdien tas (cerams) būs cauri. Vairs nekādas Maijas. Nekad.

2013-03-17

O, kas tā par bezjēdzīgu dzīvi! Lūk, esmu kopā ar jums, jūsu klātbūtne mani satrauc, bet tai pašā laikā ne mirkli nevaru aizmirst, ka mani gaida nepabeigts stāsts. Es redzu, lūk, to mākoni, kas atgādina klavieres. Domāju: vajadzēs kaut kur stāstā pieminēt, ka slīdēja mākonis, kas izskatījās pēc klavierēm. Smaržo heliotops. Cenšos ātrāk iegaumēt: salkana smarža, atraitņu zieds, vajadzēs izmantot, aprakstot vasaras vakaru. Pūlos ievērot katru savu un jūsu frāzi, katru vārdu un cenšos šīs frāzes un vārdus jo ātrāk ieslēgt savā literārajā noliktavā: varbūt noderēs! Darbu pabeidzis, skrienu uz teātri vai makšķerēt; varētu atpūsties, aizmirsties, bet - nekas neiznāk, galvā jau urdās smaga čuguna lode - jauns sižets jau velk pie galda, un jāsteidzas atkal rakstīt un rakstīt. Un tā tas ir vienmēr un vienmēr, un man nav miera pašam no sevis, un es jūtu, ka pats sagraužu savu dzīvi, ka tam medum, ko atdodu kādam izplatījumā, es nolasu ziedputekšņus no saviem skaistākajiem ziediem, noplūcu pašas puķes un samīdu to saknes.
(A.Čehovs, "Kaija" (1895). )

Lūk, manas (un, domāju, daudzu) attiecības ar sociālajiem tīkliem.
Protams, tā ir hiperbola, bet tāpat diezgan nožēlojami un traģiski.