Šodien jūtos kā Džeimss Daiers no Ingenious Pain; mazā atvaļinājuma laikā nedomāju par to, kas dzīvē īsti neiet, un nu tās visas iekavētās domiņas uzgāzās virsū.

Pirms lidojuma uz Parīzi svarīgāk par pietiekami daudz zeķu pāru iepakošanu ir nolakot koši sarkanus nagus.

Vakar pirms lekcijas gaidījām profesori gaitenī, jo ierastā telpas pārņemšana no japāņu valodas pasniedzēja neizdevās - kad atnācām, durvis bija slēgtas.

Šodien fakultātē melnbalta fotogrāfija un trīs svecītes.

Valodu putrošanās galvā ir nonākusi līdz stadijai, kurā es spītīgi rakstu Saturtday un nesaprotu, kas tur ir tik nepareizs, jo vārdā sestdiena taču IR T BURTS!

Par to, cik bieži mēnešu nosaukumus latviešu valodā rakstu ar lielo burtu, vispār nav vērts runāt.

2000 vārdu esejā galvenais ir plašs, poētisks ievads, kas aizņem ap 500 vārdu, kā arī jauks nobeigums, kurā vārdu skaitam vajadzētu grozīties ap to pašu piecsimtnieku.

Un, ja visi striķi trūkst, tad pieturzīmes pēkšņi palielina savu izmēru, palīdzēdamas radīt iespaidu, ka nudien sarakstītas 4 lapas teksta.

Lai diena būtu izdevusies, jānosprauž sasniedzami (un patīkami) mērķi. Piemēram, paēst daudz biezpiena sacepuma (check) un stundiņu paskraidīt (check).

Tipisks piektdienas vakars: Guna iet uz lielveikalu un pērk 4 šķirņu sieru.

Dzīvē ne vienmēr viss rit pēc plāna, un mans pusmaratona plāns atliekas līdz pavasarim. Oh well.

Ja grāmatu lasīšanai laika nav, tad to pasūtīšanai un kraušanai kaudzītē ar domu gan jau kaut kad nākotnē, kad lekcijas būs cauri un maģistra darbs uzrakstījies gan var atlicināt pietiekami daudz minūšu.

Baleta izrāde laikam ir tas lielais izņēmums Latvijā, kur vīrieši drīkst sadoties rokās (un pat viens otram gulēt virsū!!!), bet neviens ar akmeni nemet un par homoseksuālisma propagandu nedēvē.

Skaisti, skaisti, skaisti!

Atkal dzīvoju misenē, bet spēka/laika tik maz, ka lai jau paliek.

Būs ciemiņi, būs kārtība.

Nezinu, vai piektdienas vakarā ir iespējams labāks pirkums par aviobiļetēm uz Parīzi.

Viss, ko gribas darīt, ir gulēt embrija pozā un uzņemt šokolādi vājprāta daudzumos.

The Lonely Londoners by Sam Selvon

It was a summer night: laughter fell softly: it was the sort of night that if you wasn't making love to a woman you feel you was the only person in the world like that. 

Iespējams, brīnišķīgākais pēdējais teikums grāmatā, kāds vien lasīts.

10 minūtes batuta uz apakšstilbiem atstāj daudz lielāku iespaidu nekā 17km skrējiens.

Auč, auč, auč.

Aizvien vairāk saprotu, ka korporatīvie rāmji nav domāti man. Nespēju, nespēju pieņemt pompozos noteikumus un stulbās hierarhijas.

Gribu strādāt pēc principa problēma-risinājums, nevis problēma-kreisais pagrieziens-labais pagrieziens-tupiks-atpakaļgaita-luksofors-sastrēgums-risinājums.

Dažreiz gan liekas, ka es vispār neko nespēju. Tad atliek vien deldēt asfaltu.

Mazie dzīves prieciņi

Noberzēt sāli no sejas, kad skrējiena sviedri nožuvuši. 

Dažreiz ir labi vakari skolā. Kā, piemēram, šis. Reti, bet patīkami.

Tikai otrā nedēļa, bet es jau prezentācijas atlieku uz iepriekšējo vakaru.

Ar ričuku traukties no kalniņa ar ātrumu 64 km/h.