2020-05-31
2020-05-30
Pašizolācija, pt. LII
Lasu japāņu autora romānu, bet tik ļoti neesmu pieradusi pie japāņu personvārdiem, ka visa grāmata asociējas tikai ar mangu vai kaut kādu fan-fic, spēja uztver tekstu adekvāti ir mazāka par/ vienāda ar nulli. Jūtos kā rasiste.
Pašizolācija, pt. LI
Slinkumiņš gatavot --> nopērc "Rimi" pusdieniņas --> trauciņam vāciņš slikti uzlikts --> visas pusdieniņas izplājušās pa citiem produktiņiem maisiņā --> mazgā gurķi ar trauku mazgājamo līdzekli.
2020-05-28
Pašizolācija, pt. L
Piecos no rīta pamosties no sapņa, kurā kārtoji vidusskolas eksāmenu. Viens no uzdevumiem – atpazīt pokemonu un aprakstīt to.
2020-05-27
Pašizolācija, pt. XLIX
Grūti iemigt, ja galvā pēkšņi sākas Bēthovena solokoncerts. Fortississimo, protams.
2020-05-25
Pašizolācija, pt. XLVIII
Apjausma, ka nažu asināšana ir visvairāk novārtā pamestais darbiņš, nāk brīdī, kad attopies, ka sieru griez ar neīsto asmens pusi, taču īsti nejūti nekādu atšķirību.
2020-05-23
Pašizolācija, pt. XLVII
Ja izrādās, ka pēc 70 dienu kačalkas diētas spēka zudums ir minimāls, nevar saprast, vai mājas treniņi bijuši neticami efektīvi vai divus gadus zālē esi sačkojusi, sevišķi neiziedama no savas bāzītes.
2020-05-18
Pašizolācija, pt. XLVI
Re, vajadzēja tikai koronavīrusa pandēmiju, lai cilvēki kačalkā sāktu noslaucīt uz trenažieriem atstātos dibena nospiedumus sviedru tehnikā, kas bijis prasīts no laika gala.
2020-05-15
2020-05-13
2020-05-09
Pašizolācija, pt. XLIII
Pēc divu mēnešu ilgas diezgan pilnīgas iekonservēšanās dzīvoklī pāris stundu pastaigājies svaigā gaisā un nogursti tik ļoti, it kā būtu patrāpījusies trakākajā “Lauku sētas” nedēļā.
2020-05-08
Pašizolācija, pt. XLII
I. – Es nopirku maskas vakar
I. – Lai sabiedriskajā var braukt
G. – Man nav masku šobrīd
G. – Viņķele gan teica, ka der arī lakats
I. – Der, der, bet tāpat jau silti ārā paliek, negribas vēl lakatu viņķelēt ap seju
I. – Lol Viņķele viņķelē
I. – Lai sabiedriskajā var braukt
G. – Man nav masku šobrīd
G. – Viņķele gan teica, ka der arī lakats
I. – Der, der, bet tāpat jau silti ārā paliek, negribas vēl lakatu viņķelēt ap seju
I. – Lol Viņķele viņķelē
2020-05-07
Pašizolācija, pt. XLI
Kad pavisam nejauši izdodas nevis nogāzties kā bluķim, bet puslīdz eleganti un kontrolēti nolaisties chaturanga pozā no pirkstgaliem, nevis ceļiem. Lieli brīnumi!
2020-05-04
Pašizolācija, pt. XL
4. maija svinīgākās domas par to, kā atkal neiegāzties depresīvos traucējumos, kā pārstāt pašiznīcināties ar skaudības lēkmēm un kā rīt izrāpties no gultas.
2020-05-03
2020-05-01
2020-04-29
Pašizolācija, pt. XXXVII
Ļoti gribas uz biroju. Izteikt dzēlīgas un dumjas piezīmes kolēģiem videozvanos nav tas pats, kas dzīvē.
2020-04-26
Pašizolācija, pt. XXXVI
Ak, kāda laime, ka svešais vīrietis sarunā ar saviem bērniem mani tomēr nodēvēja par meiteni, kas vingro, nevis tanti.
Pašizolācija, pt. XXXV
I. – Tas ir kāds podkāsts, ko regulāri klausies?
G. – Nē, galīgi ne
G. – Man jūtūbā izleca
G. – Un gribējās pabarot savu nepatiku pret viņu, but I kinda like :D
I. – Gan jau visi kaitinošie cilvēki īstenībā būtu tīri patīkami un interesanti
I. – Izņemot Kiviču
2020-04-25
Pašizolācija, pt. XXXIV
It was a foggy day in London, and the fog was heavy and dark. Animate London, with smarting eyes and irritated lungs, was blinking, wheezing and choking; inanimate London was a sooty spectre, divided in purpose between being visible and invisible, and so being wholly neither.
Charles Dickens. Our Mutual Friend.
Charles Dickens. Our Mutual Friend.
Abonēt:
Ziņas (Atom)