Gribas kafejnīcu rajončikā. Kad ieraudzīju skatlogā lapiņu ar uzrakstu "Maiznīca", nopriecājos, ka sapņi piepildās. Ne vella, izrādījās kopienas centrs.
Kā cepumu kārbā atrast šūšanas piederumus.
Gribas kafejnīcu rajončikā. Kad ieraudzīju skatlogā lapiņu ar uzrakstu "Maiznīca", nopriecājos, ka sapņi piepildās. Ne vella, izrādījās kopienas centrs.
Kā cepumu kārbā atrast šūšanas piederumus.
Ar kaligrāfiju kā ar sēņošanu – nevar naktī pagulēt, jo acīs nepārtraukti spiežas līnijas un loki, un ovāli.
Citrona miziņa manā kulinārajā attīstībā līdz šim ir bijusi nepietiekami novērtēta. Bet nu šķiet, ka, līdzīgi kā ar kečupu, ar to papildinot sīkstu pazoli, ēdmaņa ietu lejā grabēdama.
Janvāra trešdienā astoņos no rīta ir redzams, ka pasaule nav vis taisīta Cilvēkam un pilnīgi noteikti ne viņa ērtībai un patikšanai.
Olga Tokarčuka. Stum savu arklu pār mirušo kauliem.
– Nedēļu riju tabletes un kaut ko pilinu, galvā vate, deguns tāpat ciet, nekļūst īsti labāk
– Nu, es jums varu izrakstīt pacietību
Piecus gadus nesatiktas draudzenes, bet pie brokastu bulciņas un kafijas sajūta, ka laiks mūs nav atsvešinājis ne par centimetru.