Kā teātra izrādes kvalitāti pēdējā laikā gribas vērtēt tikai pēc tā, vai bija garlaicīgi, tā nelasītai grāmatai plauktā uzreiz roka stiepjas ielikt vienu zvaigzni, ja burti pār sīkiem un atstarpes gar rindām nepietiekami labi saskatāmas.
Mazie burti jau iesakņojušies kā signāls, ka viegli nebūs. Un pat sliktāk – ka ātri nebūs.
Mazliet nožēloju, ka pirms kāda laika nenožmiedzos un nopirku Tête de Moine sieru.
lidojošās banknotes emoji
Pusgadu lakstījos ap mincīšraksta legingiem, beidzot nopirku, uzvilku uz treniņu – izveicīga leoparda vietā izskatos pēc milzu kailgliemeža!
Kad Creme de la Creme veikalā izmet neveiklu joku par Avon kataloga "paberzē un pasmaržo" konceptu un pārdevējai nenoraustās pat lūpu kaktiņš, apjaut, ka tomēr esi īsta pāķe.
Ikreiz, kad jānosauc savs tālruņa numurs, joprojām pēc "divi" ieturu svinīgu pauzi un pārējos septiņus ciparus skaldu kā 2005. gadā.
Jebkurš centiens sadalīt numuru četros divciparu pārīšos cieš fiasko – pretdabiski, nejēdzīgi, nemāku.
Vēlmi pēc postapokaliptiskas gaisotnes vai pandēmijas atskaņām var apmierināt Mola otrajā stāvā.
Allaž gribas būt in the room where it happens, bet, kad izrādās, ka ar klātbūtni nav gana un pretī jādod vismaz mazais pirkstiņš, automātiski šķiet negodīgi, ka darbā ir arī jāstrādā.
Fiksi jāuzkopj dzīvoklis, viņa nodomāja un divas stundas vēlāk attapās ar birstīti pucējam flīžu šuves.
Izskrūvējās viens pīrsings, un tā vietā ieliku savu pašu pirmo auskariņu, ko neticamā kārtā esmu saglabājusi kādus 28 gadus.
Ar astroloģiju sevišķi nedraudzējos, bet kaut kā interesanti, ka mana horoskopa zīme dzīves laikā ir pārslēgusies no Svariem uz Skorpionu.
Biju aizmirsusi, cik kolosāli ir laiski izsaiņot dāvanas, kad visi ciemiņi pavadaīti, trauki nomazgāti un mēbeles sastumtas atpakaļ vecajās vietās.
Nebiju nemaz domājusi, ka būs tik laba sajūta satikt 16 gadus neredzētos klasesbiedrus.
Vienlaikus atklājās, ka vairākus vidusskolas konceptus esmu palaidusi garām, piemēram, tāda kavējumu žurnāla eksistenci.
Kad aizej uz karsto jogu, un visu nodarbību no ventilācijas šahtas saldi vējo svaigu smalkmaizīšu aromāts. Diētiski!
Sasitu šķīvi un nevaru ar sevi vienoties, vai šis ir "rokas aug no nepareizās vietas" vai "trauki plīst uz laimi" gadījums.
Darbiņā sarakstos ar dāmu, vārdā Paola, un spēju domāt tikai par bērnības bombīgāko telenoveli "Krāpniece".
Boksa nodarbību lielākais pluss ir tas, ka kupra stāja ir ne vien atļauta, bet vēlama un pat vajadzīga.
Vai tiešām pieaugušo dzīves fundaments ir nepārtraukta uzkopšana, lai dzīvojamā platība izskatītos vienkārši normāli?
Šausmīga vil-ša-nās.
