[19:54:33] Guna: oi, man jānopērk badmintons
[19:55:17] Laura: oi, man jāatrod jauni draugi :(

Tu zini, ka esi bitchface karaliene, ja pat draudzīgākais puisis pasaulē raustās uzsākt jebkādu sarunu.

Manuprāt, aukstās zupas ēšana gultā stipri liecina par to, ka es nebaidos riskēt.

Veiksmes atslēgas: skriet un nepīpēt.

Interesanti, ka, nomainot botas, diezgan jūtami nomainās muskuļi, kurus jūt pēc garāka riksīša.

Vajadzētu mazliet piebremzēt ar tēriņiem, nodomāja Guna un nopirka jaunas botas, divas kleitas un x iepakojumus tulznu plāksteru.

-Viss, Džiliana mūs sauc!
-Es laikam taisīšu kikboksu, negribas Džilu.
-Taisi, kuru gribi! Tikai sendviču netaisi tā visa vietā.

Cik fantastiska ir apziņa, ka rīt ir jāiet tikai uz darbu, nevis a) pēc darba pa taisno jāskrien uz lekcijām, b) pēc darba pa taisno jāskrien mājās rakstīt eksāmenesejas.

Aija 2.0

'Cik bēdīgi ir mīlestību tvītus izstarot tukšumā,' teiktu Jānis 21. gadsimtā.

Andras Neiburgas Stum, stum <<<<<<< JRT Stum, stum

Jā, ne katru dienu nākas zvanīt uz Irāku.

23.5 gadu vecumā beidzot sačinīju teksta stilus Word'ā, lai nebūtu vairs jāņemas ar formatēšanu. Virsraksti, apakšvirsraksti, paragrāfi, citāti: viens klikšķis, un viss ir gatavs.

Kur es biju agrāk?!

Droši vien es varētu izdot grāmatu Stratēģijas modalitātes pazemināšanai akadēmiskās esejās. Negribu atbildēt par saviem vārdiem nu nemaz.

Tieši pirms gada aizstāvēju savu bakalaura darbu.

Tieši šodien mokos ar sesijas esejām. Kam man tas bija vajadzīgs? Nezinu.

Smaržu atmiņa ir visstiprākā atmiņa.

Mans topogrāfiskais idiotisms šodien sasniedza augstāko punktu, kad Maskačkā apmaldījos tā, ka pusotru stundu netiku atpakaļ uz centru, riņķodama pa tām pašām ieliņām uz smalka velosipēda.

Es acīmredzot neprotu lasīt arī Google Maps.

Ir dienas, kad pat 4 lielas kafijas krūzes nespēj mani pamodināt.

Linguists and methodologists, they need research methods, it's a must in their MA papers, but literarians, well, their MA papers are just long essays, where they go blah blah blah about characters of a book. (c) prof. Roziņa

Par citu Olgu.

Olga turpretim bija izglītota. Viņai bij sevišķa bauda, ja varēja savas jūtas vārdos izteikt. Viņa rakstīja kārtīgi dienasgrāmatu. Un ir jau zināms, ka daudzi jaunu ļaužu piedzīvojumi ir taisni meklēti dienasgrāmatai, lai tā neiznāktu pelēka un vienmuļa.

Lūk, Jānis Jaunsudrabiņš Aijā izstāsta par tvitera, feisbuka un instragrama pirmsākumiem.

Kad man no Endomondo atnāk paziņojums Olga commented on your comment, tad ir smieklīgi, jo, nu, tā vienkārši ir.