I was made for loving you, baby!

Šodien es jau gribēju ierakstīt, ka man neveicas. Uz Avrilas koncertu stāvvietu nedabūju (lai iekrāsotu vienu rozā šķipsnu un nopirktu spaiku), vakar saslimu, līdz ar to uz sporta klubu iet nevaru, uz KISS stāvvietas izpirktas. Biju jau samierinājusies, ka būs jāiegādājas sēdvieta, kas gan, manuprāt, šādam koncertam ir absolūti nepiemērota, bet tomēr man paveicās - lai gan pirmā līmeņa stāvvietas bija izpirktas, pārdošanā parādījās otrā līmeņa stāvvietas. MĒS IESIM UZ KISS!!! Tas jau vispār ir fenomens, ka kaut kas tāds brauc uz Latviju! Es tiešām nebrīnīšos, ja RHCP sadomās kaut kad atbraukt uz šejieni - nu jau gan Entonijs vairs nemeklēs sievu mazajos miestiņos, kuros neviens par viņa pagātni nezina, bet tas jau nekas, jo nu šaubos, ka mana mamma gribētu, lai es precos ar 26 gadus vecāku vīrieti, ex narkomānu, ex kādu 300 meiteņu seksa partneri, ex uz galvas lēcēju baseinos no svešu cilvēku māju jumtiem, hahahahaa. Toties Bjorkas koncertu, ja tomēr uz to došos, es labprāt baudīšu, iekārtojusies Arēnas Rīga neērtajā krēslā. Man liekas, ka mūziķus kaut kas sāk piesaisīt spēlēt tādā mazā ex padomju ar daudzām neizzudušām padomju iezīmēm valstiņā, nu, sava veida eksotika taču! Jo nu tomēr - šovasar Latvijā tiešām būs ļoti daudz stāru, jau pagājušogad patiesībā likās daudz. No vienas puses, ir jau baigais prieks, ka brauc tik daudzi un tik forši arī, bet no otras - tas iecērt milzu robu kabatā, jo šo pasākumu apmeklējumi nav lēti. Atceros, Tatu kaut kādā tālā pagātnē maksāja 7ls (bet šis koncerts tomēr nenotika), Meisija Greja reiz maksāja 10ls (kas man nepatika), Kraftwerk - 12ls (kas bija stilīgs, lai gan man ļoti sāpēja kājas), Eltons Džons - 15ls (mans pirmais lielkoncerts, kas bija varens), uz kuru fona Gorans Bregovičs uz Depeche Mode ar saviem 25ls likās nu varendārgi. Un man vēl nav pārgājis šis, ēm, koncertizsalkums, kas liek gribēt iet uz bezmaz visu, kas brauc uz Latviju (nu ok, saprāta robežās, es tomēr neesmu tik "nogribējusies", lai stāvētu rindā pēc Busta Rhymes vai Dj Tiesto). Protams, es aizeju tikai uz nelielu daļu no tā, ko gribu, jo veselais saprāts ņem virsroku un pierunā, ka nu man uz to nemaz tik ļoti negribas un ka, iespējams, atbrauks kaut kas daudz foršāks un es varu palikt pie sasistas siles. Lai gan biežāk tas ir kompānijas trūkums, jo tā kaut kā sanāk, ka es līdzekļus tērēju koncertbiļetēm nevis visādām noderīgām stuff. Bet tas nu tā.