Chocholate factory.

Ehhh, atzīstu - es esmu šokoholiķe. Ja būtu tādi AŠ, es noteikti ietu uz viņu sanāksmēm. Moš es varētu tādus izveidot?
Tā kā kaut kur biju lasījusi, ka reiz kaut kādas dāmas, kuras dievināja saldējumu, vienu dienu ēda tikai to, cik vien spēja, līdz jau kļuva slikti, un tādā veidā atradinājās no pārlieku lielās vēlmes pēc šī našķa, arī es izdomāju, ka tā varētu izdarīt, tikai saldējuma vietā ņemt šokolādi. Vakar iepirku šo kārumu 7,81Ls vērtībā. Tas izskatījās šādi:
No rīta, kad pamodos, paņēmu bļodu un sabēru iekšā (izņemot "Vētrasputnu" un "Fazer" šokolādi, jo mani māca nelielas aizdomas, ka es varētu vairs negribēt šokolādi, turklāt bļodā īsti vietas nebija). Reku bļoda:

Pulksen 8:35 apēdu pirmo šokolādes gabaliņu. Tas garšoja nekā, sakošļāju un turpināju štopēt. Drīz vien man pietika, bet par spīti tam, ka man nemaz vairs negribējās, es ēdu. Pēc kāda laiciņa jau man nedaudz sāka šķebināt, tomēr es centos ēst vēl, pa virsu uzdzerot bērzu sulu. Tomēr pēc kāda laiciņa man atkal sagribējās šokolādīti, uzēdu vēl. Nekādas vainas. Atnāca māsa, patukšoja manu trauku nedaudz. Ieēdu vēl. Bet tad pienāca pulksten pusčetri, un es devos uz sporta klubu. Pēc tāda treniņa man vairs negribējās sevi bojāt ar šokolādi, tāpēc vairs to neēdu. Palika šitik daudz:
Secinājums: apēdu apmēram puskilogramu šokolādes 6 stundu laikā. Kāre pēc tās nav zudusi. Acīmredzot šādas metodes uz mani neiedarbojas. Varu saderēt, ka rītdien apēdīšu atlikušo. Turklāt man taču ir vēl neattaisīts Vētrasputns un Fāzerītis. Varbūt man vajag hipnozi? Iespējams, es ēdu par maz, man vajadzēja sevī štampāt, kamēr es izvemjos. Bet tā kā ēdiena atvemšana ir tabu, jo tas taču ir svēts (!), tā es nespēju. Līdz ar to šokolāde joprojām bojās visus mana veselīgā dzīvesveida centienus. A ko darīt, paveiksies nākamreiz!