Es šonakt sašaušu visus spoguļus.

Jāsaka, šodien bija visnotaļ laba diena. Stundas beidzās jau pulksten 10:40, angļu valodā mēs skatījāmies Sin City, kas nemaz nav tik baisa, kā man šķita, es mācēju izpildīt gandrīz visus uzdevumus ķīmijas ieskaitē, Īva mani aizvizināja mājās, tā ka nebija pa lietu jālāčo pa smukpeļķēm, pusdienās es kā aristokrāte ēdu garneles (un dzēru bērzu sulu). Šodien arī bija pēdējā nodarbība autoskolā, kas nozīmē, ka ir palicis tikai skolas eksāmens (90 jautājumi, 1 kļūda), un šī notikuma dēļ pasniedzēja mums lika visu ko rakstīt - plusus, mīnusus, novēlējumus, ieteikumus utt. Un arī pierakstīt, kāda tad ir mūsu sapņu mašīna. Es nezināju, ko uzrakstīt. Secināju, ka man tādas nav, es nevaru nosaukt kaut kādu tur Cutemobile x9850 ar kādu tur dzinēju, zirgspēkiem, durvju lielumu, sēdekļa mīkstumu, krāsu un smaržu. Tā ka beigās vien sanāca uzrakstīt - ka tik nav BMW vai Mercedes-Benz + varētu kādu Audi, glītu Mazdu vai Smart hibrīdiņu. BMW, jo nepatīk kopš bērnības, nezinu, tētim, šķiet, nepatika, tādēļ kaut kā iegājies, turklāt vienmēr man šī auto priekša izskatījās pēc dusmīga pūķa, turklāt tādai mašīnai nepiestāvētu Radiohead. Mersedess - arī bērnības vaina, jo šo auto mēs ar māsu mēdzām saukt par mērci-ar-desu: ēdiens jau tā man ir visapkārt, ar to braukt man negribas. Tā jau ir ar tām mašīnām.