Young, wild & free?

Īsti nezinu, kā ir ar to manu pašapziņu. Brīžiem liekas, ka es esmu tā kā krutā un man vienalga par puspasauli, jo nezinu, kāpēc, bet brīžiem šķiet, ka es esmu pēdējā nūģe, nekas un blāblāblā (piemēram, vakar ZZ Čempionātā (kurā mēs tā kā uzvarējām) es jutos visnotaļ padraņķīgi, jo manas attiecības ar klasesbiedriem nav tādas dikti siltas + man ir ļoti sliktas physical skills). Bet ne par to stāsts. Ir tā, ka ik pa laikam (gandrīz vai katru dienu vispār) iekš draugiem el vē pie populārākajām dienasgrāmatām pamanu meiteņu/puišu saucienus pēc palīdzības - nosūdziet to un to Tautas policijai, jo tas un tas ir aizņēmies manas bildes, nokopējis profila infu vai vēl sazin ko. Nu, es laikam tomēr esmu nekas, jo ar mani nekas tāds nav gadījies. Neviens nav ņēmis ne manu bildi, ne manu profilinfu, ne uztaisījis albumu, kur iekšā, protams, manas bildes. Ehh, laikam būs pašai jāuztaisa tāds :D Labi, to laikam sauc par uzmanības trūkumu (man tāds, protams, ir), tāpēc es tā labāk nedarīšu. Bet par spīti visam šodien man ir divi prieciņi - mūsu ūberapmaiņas projekts See more. Do more. ir izturējis atlasi un ticis apstiprināts. Tā ka galīgi zemē metama laikam neesmu tomēr, manas pelēkās šūnas kaut kur var izmantot. Unun otrs prieciņš - atnāca e-pasts, ka esmu vinnējusi kaut ko (somu, tēkreklu, Flashu vai kādu gumijas aprocīti vai kaut kādu citu nieku, to neviens nepateica), jo kaut kad aizpildīju anketu par Eiropas Dienasgrāmatu un izlozēja mani. Nekas īpašs, bet tomēr mīlīgi, jo tik sen neko neesmu vinnējusi (kur tie laiki, kad vinnēju grozu ar Spilvas labumiem un kafijas automātu). Tā, lūk.